-
Žultsakmeņu slimība
ŽULTSPŪŠĻA UN ŽULTSVADU IEVAINOJUMI.
1. Žultsvadu slēgtie bojājumi ir rets traumas veids un sastopams 5% cietušo ar aknu slēgto traumu. Ievainojumi konstatējami reizē ar žultspūšļa plīsumu un aknu viscerālās virsmas bojājumu. Sastopami arī žultspūšļa atrāvumi no savas gultnes aknās. Šādas traumas rodas no tieša sitiena pa vēdera labo augšējo daļu vai no kritiena uz cieta priekšmeta.
Klīnika. Plīsumiem raksturīgs šoks un sekojoša peritonīta attīstība. Šoks rodas stipro sāpju dēļ un no asiņošanas vēdera dobumā. Žults peritonīta gaitas īpatnība ir smaga vispārējā intoksikācija. Ja ir žultspūšļa un žultsvadu subserozi plīsumi, var attīstīties retroperitoneāla flegmona ar pietūkumu un sāpīgumu mugurpuses jostas daļā.. Daļai slimnieku var rasties žultsvadu asiņošana, kam raksturīgas stipras sāpes labajā paribē un dzeltes attīstība.
Ārstēšana. Operatīva. Operācijas laikā vizuāli noskaidro žultsvadu bojājuma lokalizāciju un apmērus, izmanto intraoperācijas holangiogrāfiju. Žultspūšļa plīsums jeb tā atrāvums no aknu gultnes ir indikācija holecistoktomijai. Zemaknu žultsvadu sieninū bojājumus iespējams sašūt, uz laiku nodrošinot ārējo drenāžu.
2.Žultsvadu vaļējie bojājumi. Rodas pēc durtiem un šautiem vēdera dobuma ievainojumiem. Klīnika un ārstēšanas principi ir lidzīgi kā slēgtiem žultsvadu bojājumiem.…
IEVADS Aknas, žultspūslis un žultsvadi ir gastrointestinālā trakta papilddziedzeri. To funkcija ir palīdzēt gremošanā, piegādājot tievajās zarnās enzīmus. Aknām ir papildu nozīme ķīmisko vielu detoksikācija un nozīmīgu barības vielu detoksikācija un nozīmīgu barības vielu sintēze un uzglabāšana. Parasti aknu, žultspūšļa un žultscēļu saslimšanas ir jādiferencē savā starpā, vadoties pēc klīnisko izpausmju raksturojuma, slimības anamnēzes un fizikālās izmeklēšanas.
