Ievads
Melānijas Vanagas grāmata “Veļupes krastā” ir vairākkārtīgi izdots autobiogrāfisks stāsts, kas sniedz dziļu ieskatu ne tikai autores personiskajā pieredzē, pavadot 16 gadus izsūtījumā Sibīrijā, bet arī ieskatu Latvijas vēsturē un cilvēku psiholoģijā esot tik nežēlīgos apstākļos. Šī grāmata atklāj ne tikai personīgās pārdomas un jūtas, bet arī kolektīvās traumas un atmiņas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara laiku un sekojošo padomju okupāciju. Šajā esejā es centīšos pēc savas sapratnes aplūkot šo visu notikumu ietekmi uz psiholoģisko izpratni par identitāti, izturību un cilvēka dabu ekstremālās situācijās.
…
