-
Kārtu pārstāvniecības veidošanās, to funkciju un lomu analīze dažādās Eiropas valstīs vēlajos viduslaikos
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Anglijā | 5 |
| 1.1. | Kārtu pārstāvniecības veidošanās Anglijā | 5 |
| 1.2. | Lomas | 6 |
| 1.3. | Funkcijas | 6 |
| 2. | Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Francijā | 8 |
| 2.1. | Kārtu pārstāvniecības veidošanās Francijā | 8 |
| 2.2. | Lomas | 8 |
| 2.3. | Funkcijas | 9 |
| 3. | Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Vācijā | 12 |
| 3.1. | Kārtu pārstāvniecības veidošanās Vācijā | 12 |
| 3.2. | Lomas | 13 |
| 3.3. | Funkcijas | 13 |
| 4. | Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Itālijā | 15 |
| 4.1. | Kārtu parstāvniecības veidošanās Itālijā | 15 |
| 4.2. | Lomas | 15 |
| 4.3. | Funkcijas | 15 |
| 5. | Kārtu pārstāvniecību salīdzinošā analīze vēlajos viduslaikos | 17 |
| Kopsavilkums | 18 | |
| Izmantotā literatūra | 19 | |
| Tēzes | 20 |
Dotās tēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka XIV - XV gs. rodas nosacījumi, lai atjaunotu centrālas varas pilnvaras. Karaļa vara, balstoties uz vidējo un sīko bruņniecību, atsevišķiem garīdzniecības pārstāvjiem, pilsētniekiem, bet, dažās valstīs, arī uz turīgajiem zemniekiem, uzstājās pret lielajiem feodāļiem. Lai gūtu uzvaru šajā cīņā, karaļa varai bija nepieciešama sakārtota likumu sistēma un to kārtu organizēts sabiedrības atbalsts, kuras bija ieinteresētas valsts centralizācijā un savstarpējo nemieru pārtraukšanā.
Kārtu pārstāvniecības veidošanās notika smagā savstarpējā cīņā ar magnātiem. Pireneju pussalas naidīgajās sabiedrībās, Navarā, Kastīlijā, Aragonā iedzīvotājiem bija dažādi uzskati.Tādēļ šeit kārtu pārstāvniecības orgāni kortesi radās ļoti agri un ieguva plašas pilnvaras pat monarhu iecelšanas un gāšanas tiesības.Anglijā un Francijā kārtu pārstāvniecības veidošanās notika citādi. Anglijā vēl no normandiešu iekarojumu laika bija saglabājušies neatkarīgi normandiešu valdījumi, kuri saglabāja savus pašpārvaldes elementus. Tādēļ Anglijas parlamentam bija svarīga nozīme valsts pārvaldē. Tam bija noteiktas pilnvaras un darbības likumi. Turpretī, Francijā Ģenerālštati veidojās lēni tad, kad karaļa varai radās nepieciešamība pēc tiem. Ģenerālštatiem atšķirībā no Anglijas parlamenta nebija reglamentēti darbības likumi un sasaukšanas kārtība. Ģenerālštatu lēmumi nebija pieņemami karaļa varai. Tajā laikā, kad Anglijā parlamentam bija tiesības balsot par nodokļiem, Francijā Ģenerālštatiem pat nebija tiesības reģistrēt karaļa dekrētus. Pēc tam Ģenerālštatu tiesības ieguva īpaša tiesu institūcija - Parīzes parlaments.
Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, Vācijā un Itālijā vienotas centraliz`etas valsts izveides process nebija pabeigts. Tāpēc arī kārtu pārstavniecības institūcijas tā neattīstījās. Vācu reihstāgs, kas tika regulāri sasaukts, patiesībā bija nesaskaņu avots un nekā nepalīdzēja centralizētai varai. Kas attiecas uz Itāliju, tad šīs zemes sadrumstalotība kļuva par galveno sķērsli kārtu parstavniecības monarhijas izveidē. Šīs valsts kārtu parstāvniecības izveides elementiem izsekot ir samērā grūti.…
Referātā veikta kārtu pārstāvniecības veidošanās to funkciju un lomu analīze vēlajos viduslaikos Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, kā arī izdarīta salīdzinošā šo valstu kārtu pārstāvniecības analīze. Noslēgumā ir izvirzītas tēzes.
