-
Pēdējais Bizantijas imperators Konstantīns Paleologs
Citās 16. gs. hronikās ir vairāk fantāzijas nekā īsti fakti. Vienā, piemēram, tiek minēts, ka imperators sagriezts uz pusēm.
Pretrunīgo liecību pārpilnība padara neiespējamu būt drošam par vietu, kur Konstantīnu nogalināja un veidu, kā viņš nomira. Grieķu tradīcija apgalvo, ka viņš tika nogalināts kā varonis vai moceklis, cīnoties pie Sv. Romas vārtiem vai tuvu tiem; bet turku un slāvu tradīcijas nogalināšanas vietu pārceļ pie Zelta vārtiem, ziņojot, ka imperators tika nogalināts bēgot. Protams, neviens grieķu vēsturnieks labprātīgi nepieņemtu ierosinājumu, ka Konstantīns mira, mēģinot aizbēgt. No otras puses, turku gods un slava netika papildināts ar atziņu, ka imperators nogalināts un, ka viņa nocirstā galva tika aiznesta sultānam. Kopumā, iespējams, vislabāk būtu pieņemt vienu vai citu versiju no vēlīno Bizantijas vēsturnieku teiktā par Konstantīna nāvi. Ka viņš mira, neizbaudot nevienu no viņa augstā amata augļiem, izņemot to, ka tika atpazīts kā imperators, kurš gāja bojā vispārējā romiešu impērijas bojāejā.
Tā kā ir daudz neskaidrību saistībā ar Konstantīna nāves apstākļiem, ir diez gan bezjēdzīgi dzīties pakaļ avotiem par Konstantīna iespējamo kapa vietu. Lai gan ir atsauces, ka sultāns Muhameds licis apbedīt Konstantīnu, tomēr kristieši noliedz, ka jebkad imperatora kapa vieta būtu tikusi atrasta. Arī tas, ka sultāns būtu licis kristiešiem apbedīt imperatoru ir maz ticams, jo diez vai viņš atļautu, ka pēdējā Bizantijas imperatora kaps kļūtu par svētnīcu un atgādinātu par kristiešu pagātnes slavu. …
Darbā aplūkots: Konstantīna Paleologa dzimšana un agrīnie gadi, valdīšanas laiks un mīklainie nāves apstākļi. Konstantīns Paleologs bija Konstantinopoles un Bizantijas impērijas pēdējais imperators, kurš zaudēja savu pilsētu, savu impēriju un arī savu dzīvi laikā, kad osmaņu turki uzveica Konstantinopoli 1453. gadā. Viņu parasti arī dēvē par Konstantīnu XI, tā kā viņš bijis 11. imperators ar vārdu Konstantīns. Viņa varonīgā nāve – mīti un leģendas, kas saistās ar to – nākamajās grieķiski runājošu kristiešu paaudzēs tikai vairojās. Pēc nāves viņš kļuva visai leģendāra figūra. Tika teikts, ka viņš nav miris, bet gan guļ –“nemirstošais imperators” pārvērsts marmorā – kurš vienu dienu eņģeļa pamodināts, izdzītu turkus no viņa pilsētas un impērijas.
Izmantota viena atsauce.
