| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Izmantošana | 3 |
| 2. | Sastāvs | 3 |
| 3. | Iegūšana | 3 |
| 4. | Fizikālās un ķīmiskās īpašības | 3 |
| 5. | Toksikoloģiskie efekti | 4 |
| Akūtie efekti | 4 | |
| Hroniskie efekti | 5 | |
| 7. Lindāna izraisīto efektu samazināšanas iespējas | 7 | |
| Literatūras saraksts | 8 |
Lindāns ir noturīgs organisks piesārņotājs (NOP), kurš vienīgais no šāda veida piesārņotājiem ir lietots Latvijā pēc 1995.gada (1995.-1999.), jo nav iekļauts Stokholmas konvencijā.
Izmantošana
Lindāns tiek lietots kopš 1950-to gadu sākuma kā plaša spektra insekticīds gan lauksaimnieciskiem, gan nelauksaimnieciskiem nolūkiem, un ir 5-20 reizes indīgāks kukaiņiem nekā DDT. Lindānu izmanto sēklu, augsnes aizsardzībai, uzsmidzināšanai uz lapām, kokmateriālu un ilgstoši uzglabājamu produktu konservācijai, kā arī pret ektoparazītiem gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Piemēram,ASV lindāns tiek izmantots, lai ārstētu galvas, drēbju utis, kā arī kašķi.
Lindāns tā lietotājiem tiek piedāvāts dažādos veidos: kā emulģēti koncentrāti (ne vairāk kā 20%), ūdenī šķīstošas suspensijas, šķīdumi dažādos organiskos šķīdinātājos, granulu un liela izmēra putekļu veidā (3-4%), ir arī aerosoli, kā arī īpaši pagatavotu ārstēšanas līdzekļu veidā (ziede, šampūni, losjoni, u.c.). Lindāns bieži tiek lietots sajaukts ar citiem insekticīdiem un fungicīdiem.
Lindāns tiek izdalīts no heksahlorcikloheksāna. Lindāns tiek izdalīts noHCH, lietojot specifiskus šķīdinātājus, visbiežāk metanolu. Tālāk γ-izomērs tiek apstrādāts ar slāpekļskābi, pēc tam to apstrādā ar metanolu vai etiķskābi. Tad seko hromatogrāfiskā aspirācija un frakcionālā kristalizācija.…
Lindāns ir noturīgs organisks piesārņotājs (NOP), kas izmantots kā insekticīds. Aprakstītas atstātās sekas uz apkārtējo vidi , kā arī uz cilvēka veselību.
