Tas ir līdzvērtīgi tam, ka vajadzīgi papildu 14 procenti no aramzemes ASV, aptuveni 38 procenti no aramzemes Brazīlijā vai 16% no kultūraugu platības Ķīnā. Šī sēklu tehnoloģija ir palīdzējusi lauksaimniekiem būt efektīvākiem, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, kas ne tikai samazina viņu ietekmi uz vidi, bet ietaupa laiku un naudu. Šī tehnoloģija maina arī lauksaimniecības oglekļa dioksīda nospiedumu, palīdzot lauksaimniekiem pieņemt ilgtspējīgāku praksi, piemēram, samazināt augsnes apstrādi, kas ir samazinājusi fosilā kurināmā sadedzināšanu un ļāvusi augsnē saglabāt vairāk oglekļa(8).
Es uzskatu, ka ģenētiskajai modifikācijai noteikti ir jābūt, jo ilgtermiņā tā uzlabos dzīves un vides kvalitāti, sākot ar to, ka kultūraugi tiek modificēti izturīgāki un uzturvielām un vitamīniem bagātāki, kas ne tikai nāks par labu lauksaimniekiem un patērētājiem, it īpaši trešajās pasaules valstīs, bet arī videi, jo samazinās nepieciešamība tik bieži un daudz apstrādāt augsni, kas rezultē mazāku gaisa piesārņojumu. Lai arī ģenētiskā modifikācija ir iejaukšanās dabiskajos dzīvības procesos, pārkāpjot dabiskās robežas, tā nebūs ne pirmā, ne pēdējā reize, kad atstāsim savu nospiedumu uz šīs planētas. Es esmu pārliecināta, ka šis atstās vairāk pozitīvas sekas nekā negatīvas, un, man personīgi, ar to arī pietiek, lai atbalstītu gēnu inženieriju.
…
Es uzskatu, ka ģenētiskajai modifikācijai ir jābūt, jo ilgtermiņā tā varētu uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Viscaur cilvēces vēsturei, pirms ģenētiskās modifikācijas, mēs esam selekcionējuši, krustojuši un audzējuši augus un dzīvniekus. Mūsdienās ir attīstījusies gēnu inženierija, kas ļauj uzlabot organismu vēlamās pazīmes vai atbrīvotos no nevēlamām. Ģenētiski modificējot dzīvos organismus, piemēram, augus, tie kļūst izturīgāki pret augšanas apstākļiem, to uzturvērtība ir augstāka, kā arī pateicoties augu modificēšanai varētu uzlaboties vides kvalitāte. Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk ASV) Pārtikas un lauksaimniecības organizācija vēsta, ka slimību un kaitēkļu dēļ gadā tiek zaudēti aptuveni 20–40% no kopējās ražas, un Vides aizsardzības aģentūra vēsta, ka katru gadu visā pasaulē tiek izmantoti apmēram 5 miljardi mārciņu pesticīdu, kas maksā vairāk nekā 35 miljardus dolāru(1). Kā jau zināms, daudzi kultūraugi tiek ģenētiski modificēti ar gēnu, kas ļauj tiem aizsargāties pret parazītiem un kaitēkļiem nelietojot sintētiskos pesticīdus. Modificētais augs pats izdala herbicīdus un insekticīdus. Piemēram, gēnu Bt parasti ģenētiski ievieto tādos kultūraugos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas. Tas nāk no dabā sastopamām baktērijām, kas pazīstamas kā Bacillus thuringiensis. Šis gēns ražo olbaltumvielu, kas toksiska vairākiem kaitēkļiem un parazītiem, kas piešķir augam dabisko rezistenci, tādejādi ģenētiski modificēti kultūraugi nav tik bieži jāpakļauj kaitīgajiem pesticīdiem. Analizējot 147 pētījumus par “Ģenētiski modificēto kultūraugu ietekmi uz vidi” no 2014.gada, tika konstatēts, ka ĢMO tehnoloģija ir samazinājusi ķīmisko pesticīdu lietošanu par 37% un palielinājuši ražu par 22% (2).
