-
Aktuālākās audzināšanas problēmas mūsdienu sabiedrībā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Pedagoģijas zinātnes disciplīnas pirmsākumi | 4 | |
J. Rainis un reformpedagoģijas mūžizglītība | 6 | |
Pedagogu mācīšanās ietekmējošie faktori | 8 | |
Nobeigums | 16 | |
Secinājmi | 17 | |
Izmantotā Literatūra | 19 |
Secinājumi
Viens no izglītības un kino didaktikas uzdevumiem ir nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un nodot mantojumā nacionālās kultūras vērtības. Mūsdienās ir būtiski saprast „iekšējās sadegšananas” cēloņus, reaģējot uz ārējiem kairinātājiem, kad indivīds zaudē paškontroli, tādēļ ir svarīgi motivēt studentus uz iekšējo pašdisciplīnu.
Jaunajā paradigmā būtu svarīgi ieklausīties savos studentos un saprast katru indivīdu kā unikālu esību. Svarīgi, ka jaunieši savā radošajā darbā pielieto „semiotisko transformāciju”, lai virzītu sabiedrību uz intelektuālo kompetenci, autonomiju un solidaritāti.
„Briti savos kritiskās domāšanas traktātos kristalizē trešās pasaules mijiedarbību ar viņu kultūru funkcionālajā audzināšanā sekmējot demokrātisko un plurālistisko sabiedrību uz „neatrisinātās pedagoģijas normu problēmu”(Ruhloft, 1980). Pedagoģiskajā darbā studentiem ir svarīgi apzināties pasaules kultūras telpu, lai izvairītos no destruktīvās ietekmes uz kristiešu kultūras sabiedrību. Jāpatur prātā mūsdienu aktualitātes, dialektiskais process starp pieredzi un pārdomām, un jāstabilizē klasisko vērtību izpratni jauniešu audzināšanu. Modernās mēdiju komunikāciju zinātnes un tehnoloģijas mūsdienu pedagoģijā reproducē arheoloģiski cilvēka patību, bet ierobežo tā rīcības spējas, kas izraisa „neapzināto karu” pasaulē un ciešanas jaunajai paaudzei. Ir svarīgi apjaust indivīda neaizskaramību pedagoģiskajā darbā un motivēt jauniešus apzināties viņu unikālo sūtību savā radošajā darbībā.
Izglītība sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai īstenojas trīs virzienos: vide, ekonomika,
sabiedrība. Katrā no šiem virzieniem var izcelt būtiskās zināšanas, prasmes un
vērtības, kas iekļaujamas izglītības programmās. Latvijā skolotāji profesionālo kompetenci pilnveido gan pašizglītības un tālākizglītības procesā, gan piedaloties dažādos projektos.
…
Pedagoga profesionālās kompetences saturs ietver zināšanas, problēmu risināšanas prasmi un attieksmes, kas nepieciešamas pedagoga profesionālajā darbībā ar studentiem. Zināšanas par mācīšanās īpatnībām, saskarsmē ar cilvēkiem un sadarbībā ar saviem kolēģiem pedagogs prezentē savu nacionālo kultūru un zināšanas sadarboties ar audzēkņiem, motivēt un atbalstīt, pētīt, mācīties un mācīt, risināt problēmas, kontrolēt un vērtēt zināšanas pedagoģijas teorijās. Zinātniskajos darbos un pētniecībā mācīšanas prasmes un starp personu prasmes palīdz izvērtēt pedagoģijas zinātni un pielietot akadēmiskās zināšanas praksē. Latvijā skolotāja profesionālās kompetences saturs ir apstiprināts profesijas standartā, kas izdots 2004.gada 27.februārī ar IZM rīkojumu Nr.116. to veido prasmju grupa.
