Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | Kontinentālās Eiropas un Japānas tiesību sistēmas līdzības un to atšķirības | 4 |
2. | Latvijas un Īrijas tiesībspēja un rīcībspēja | 7 |
3. | Tiesu precedenta un tiesu prakses (judikatūras) atšķirības | 11 |
NOBEIGUMS | 14 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN INTERNETA RESURSU SARAKSTS | 15 |
NOBEIGUMS
Socioloģiskā jurisprudence atšķiras ar to, ka tā neņem vērā tik daudz likuma rašanos un to dabu, kā to faktiskās funkcijas un rezultātus. Likums tiek apskatīts plašā sociālā kontekstā. Galvenais mērķis no socioloģiskās jurisprudences puses ir – attīstīt likumdošanu un tieslietu sistēmu, un tas var tikt sasniegts, ja jurisprudencē un tiesas lēmumu pieņemšanā tiek ņemti vērā citu sociālo zinātņu pētījumu rezultāti.
Progresīvā pieeja likumdošanai parādās faktos, ka tiek ņemti vērā gan cilvēciskais, gan ekonomiskais faktors, valsts un vieta, konkrētās paražas, sociālie uzskati, brīvības izjūta un sabiedrības attīstības pakāpe. No starptautiskā viedokļa – tiek novērtēti vispārējie cilvēktiesību principi un cilvēku atbildības pakāpe. Visi šie uzskaitījumi rada reālu iespēju savienot un analizēt teoriju un objektīvo realitāti, radot ”dzīvās tiesības”.
Protams, realitāte ir tāda, ka likums vienmēr kaut kādā veidā ir nepilnīgs, tas prasa dažādas izmaiņas un transformācijas, atkarībā no vietas un laika, kā arī attīstības tendencēm. Tāpēc likumam ir jāpieiet no dažādiem skatupunktiem, un dažādiem veidiem, radot tādu sintēzi, kas iekļautos vienotā un kopīgā jēdzienā.
Socioloģiskais tiesību teorijas loks ir īstenais ceļš, uz ko tiekties un pēc kura vadīties, lai attīstītu progresīvu, stipru un brīvu sabiedrību, kuras dzīve balstītos uz vispārējiem cilvēktiesību principiem.
…
Salīdzinošās tiesības ir viena no tiesību zinātnes nozarēm, kuras mērķis ir pētīt un salīdzināt dažādus tiesību masīvus un sistēmas savā starpā un ar starptautisko tiesību normām, izdalīt līdzīgās un atšķirīgās iezīmes, noteikt tiesību attīstības tendences. Joprojām ir strīdīgs jautājums, kas ir salīdzinošās tiesības, ir viedokļi, ka salīdzinošās tiesības ir tīrā zinātne (patstāvīga disciplīna ar savu patstāvīgu priekšmetu), bet pastāv arī viedoklis, ka salīdzinošās tiesības ir palīg disciplīna tiesību teorijas ietvaros (salīdzinošās metodes teorija kā vispārējās tiesību teorijas daļa) pastāv arī trešais viedoklis, kur salīdzinošās tiesības ir zinātniska metode (tiesību salīdzinošas izpētes metode bez patstāvīga priekšmeta). Tātad domas dalās, var pateikt, ka katram viedoklim ir sava taisnība un katrs pieņem to teoriju, kas viņam šķiet tuvāka un pieņemamāka.
