Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Politika | 3 | |
Agrīnie laiki | 4 | |
Pirms vēlēšanu ‘’drudzis’’ | 5 | |
Ētika | 5 | |
Secinājumi | 6 | |
Izmantotā literatūra | 7 |
Secinājumi
Politika kā profesija un aicinājums ir divas dažādas lietas, tomēr ētiku vajadzētu papildināt ar atbildības ētiku, nevis uzskatīt, ka tās ir nesalīdzināmas. Mūsdienas tautai vajadzētu izvērtēt politiķus un viņu īstenos nodomus, kā arī pakāpeniski vajadzētu nomainīt politiķus pret jauniem cilvēkiem, kuriem ir cēlāki mērķi. Politiķiem vajadzētu vairāk domāt par tautu, nevis to kāda, būs atlīdzība vai atpazīstamība. Par politiķi nevar kļūt vienas dienas vai trīs gadu laikā, bet gan par to vajag domāt jau no mazotnes kā arī par politiku interesēties, jo tikai tā veidosies īstenie politiķi ar īstiem mērķiem un viņi nepaļaujies maldināt tautu vai noniecināt savus pretiniekus.
Latvijas sabiedrībai kā, arī politiķiem vajadzētu rosināt jaunos studentus aizrauties ar politiku, jo tā ir nozare, kuru vajadzētu katram latvietim kaut nedaudz izprast, jo Latvijā balsstiesīgie ir no 18 gadiem un katram vēlētājam vajadzētu zināt par ko viņš balso un saprast, vai tiešam tas, politiķis, par kuru atdod savu balsi ir tas īstais, kur uzlabot valsts ekonomisko stāvokli.
…
Politika ir spēcīga un lēna smaga darba veikšana, ko vienlaikus īsteno ar kaisli un acumēru. Taču tam kas to var darīt, jābūt vadonim un ne tikai tam, bet arī - visvienkāršākajā vārda nozīmē - varonim. '' Tas, kas nodarbojās ar politiku, tiecas pēc varas - tiecas, vai nu pēc varas kā līdzekļa, lai sasniegtu citus ( ideālus vai egoistiskus) mērķus, vai arīpēč varas '' pašās varas dēļ'', lai baudīu prestižo izjūtu ko tā sniedz. ''
