-
Kustību aktivitāte un tās ietekme uz cilvēka veselību
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | KUSTĪBU AKTIVITĀTE | 4 |
2. | KUSTĪBU AKTIVITĀTES IETEKME UZ CILVĒKA VESELĪBU | 5 |
2.1. | Ietekme uz skeleta attīstību | 5 |
2.2. | Ietekme uz nervu sistēmu | 5 |
2.3. | Ietekme uz sirdi un asinsvadu sistēmu | 6 |
2.4. | Ietekme uz pārējo cilvēka organismu | 7 |
3. | NEPIETIEKAMA KUSTĪBU AKTIVITĀTE | 9 |
PRIEKŠLIKUMI | 11 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 12 |
PRIEKŠLIKUMI
1. Cilvēkiem vairāk vajadzētu nodarboties ar kustību un fizisko aktivitāti, jo kustības lielā mērā ietekmē cilvēka veselību.
2. Kustēties nepieciešams gan jauniem, gan arī veciem cilvēkiem, jo jebkura vecuma cilvēkiem nepieciešamas dažādas kustības.
3. Kustēties cilvēkam vakadzētu katru dienu, vismaz 30 minūtes.
4. Kustības uzlabo gan vielmaiņu, gan asinsrites sistēmu, gan elpošanas sistēmu, gan arī skeleta attīstību, gan arī nevu sistēmu un sirdi.
5. Cilvēkiem, kas slimo ar sirds slimībām, vajadzētu kustēties, jo dažos gadījumos tas var veicināt slimības regresiju.
6. Kad cilvēks ir uztraucies, vislabākais veids kā nomierināties ir sportojot vai kustoties.
7. Cilvēkiem, kuri dienu pavada strādājot telpās, maz kustoties, kādu laiku vajadzētu pavadīt kustoties, vislabāk tas būtu svaigā gaisā.
…
Darbā tiek aprakstīta kustību aktivitāte, tās ietekme uz cilvēka veselību- skeletu, asinsriti, nervu sistēmu un pārējo organismu. Kā arī par nepietiekamu kustību aktivitāti Kustības jeb fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. To vislabāk var novērot bērna vecumā ,bērni atrodas nepārtrauktā kustībā. Ar gadiem cilvēka kustības arvien vairāk tiek ierobežotas. Sākotnēji tas notiek bērnu dārzā un skolā, kur jāievēro noteikts režīms, pēc tam augstskolā un vēlāk jau darbavietā. Arī pārvietošanās ar mašīnām, liftu izmantošana, ilgstošs darbs pie datora vai televizora skatīšanās samazina fiziskās aktivitātes. Mūsdienās tas ir atstāts novārtā, cilvēki ir aizmirsuši, ka tā ir viena no nepieciešamībām mūsdienu cilvēkam. Parasti cilvēki tam nepievērš lielu uzmanību. Cilvēki neapzinās to, ka kustību aktivitātes nepietiekamība ir viena no lielākajām slimību izraisītājām. Tai ir liela ietekme uz cilvēka organismu. Tā ietekmē gan skeleta attīstību un nostiprināšanu, gan arī sirdi un asinsvadu sistēmu, gan nervu sistēmu, kā arī elpošanas, gremošanas orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru (endokrīno) sistēmu. Ja kustības tiek atstātas novārtā rodas tādas slimības, kā aptaukošanās, hipodinamija, cukura diabēts. Svarīgi, ka šo slimību biežums ar vien palielinās, ko tieši var saistīt ar pieaugošo mazkustīgo dzīvesveidu.
