-
Jāņa Ezeriņa novele "Mērkaķis"
6.Prozas darba aktualitāte.
Es gribētu teikt, ka Jāņa Ezeriņa konkrētā noveles situācija nekad nevar būt bijusi aktuāla, jo tā ir mazliet nereāla. Taču pavisam noteikti darba galvenā doma ir bijusi un būs aktuāla vienmēr, jo tā ir ļoti saistīta ar cilvēka psihi, domāšanu un iekšējo sajūtu uztveršanu. Garlaicība ir sajūta ar kuru cilvēki īsti nemāk rīkoties, jo tas ir kā sava veida tukšums. Mūsdienās tas noved pie neracionālām idejām, kuru sekas, kā cilvēkiem ierasts, tiek apdomātas tikai pēc situācijas.
Par labu piemēru es varu ņemt dažādos video, kurus redzu sociālajos tīklos. Piemēram, vienreiz kādai meitenei bija garlaicīgi un viņa cepeškrāsnī izcepa savus mājdzīvniekus. Šajā situācijā tiešām netika izmantota loģiskā domāšana, jo galvenais vadītājs bija garlaicība. Tikai, kad zvēriņi bija miruši tika ieslēgts veselais saprāts. Šo var noprast arī no noveles teikuma: “Otrā dienā viņa nāca pie īsas samaņas, kuŗā varēja nojaust pilnīgu ārprātu, bet pret vakaru nomira.” Šajā īsās samaņas laikā sievietei radās saprašana, ka viss notikušais tiešām bija vājprāts, bet bija par vēlu. Tā arī mūsdienās cietuma restes, nāve, naudas sodi, vardarbība un citas sekas norisinās, jo cilvēkam “apgaismība” ierodas pārāk vēlu.
…
Darbā analizēta noveles tēma, problēma, vēstījuma veidojums, varoņi, valoda un aktualitāte. Novele galvenokārt cenšas pateikt, ka cilvēki savas garlaicības dzīti tiecas pēc arvien neizprotamākiem, neklasificējamākiem sapņiem un mērķiem. Taču šo cilvēku mūžīgās alkas pēc kaut kā vairāk nevar būt apmierinātas, jo pasaulei arī ir savs limits. Tāds kā garīgais limits, kas apstādina mūs noteiktās situācijās un liek mums attapties. Diemžēl dažreiz arī ir par vēlu, kad ar vienu kāju jau esam aizsaulē. Prozas darba problēma slēpjas nebeidzamajās cilvēku pūlēs novērst garlaicību. Autors apraksta šo tēmu, lai vērstu lasītājus uz domu, ka garlaicība nav norāde, lai uzstādītu mērķi kā tikt no tās vaļa.
