Proletariāts Karla Marksa teorijā ir aprakstīts kā zemākais vai viszemākais darbinieku slānis, kuru vienīgais ienākumu avots ir algots darbs rūpniecībā (piem. fabrikā) un parasti dzīvo nabadzībā. Marks uzskata, ka proletariāts ir pretstatā buržuāzijai - kapitālistiem, kuram pieder ražošanas līdzekļi. Burtiski tulkojumā no latīņu valodas “proletarius” nozīmē "tas, kurš rada pēcnācējus". Senajā Romā tā dēvēja nabadzīgākos pilsoņus, kuriem nebija nekāda īpašuma, izņemot bērnus. Viņiem bija maz iespēju strādāt, ko pārsvarā darīja vergi, viņu pastāvēšana bija lielā mērā parazītiska pret romiešu ekonomiku. Termins "proletārietis" nozīmē "rūpniecības strādnieks" kuru Eiropā sāka lietot 1830. gadā, jūlija revolūcijas laikā, Francijā, līdz ar sociāldemokrātisko partiju rašanos. Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas Padomju Krievijā tika pasludināta proletariāta diktatūra - varu pārņēma Komunistiskā partija Vladimira Uļjanova-Leņina vadībā. …
