Uzmanība ir viens no cilvēka kognitīvās psiholoģijas centrālajiem konceptiem, kas raksturo spēju pievērsties specifiskiem stimuliem, ignorējot citus. Tā ir neatņemama ikdienas darbības sastāvdaļa, kas ietekmē uztveri, mācīšanos un atmiņu. Uzmanības jēdziens tiek definēts kā prāta spēja koncentrēties uz noteiktiem stimuliem, vienlaikus ignorējot citus (Verywell Mind). Uzmanībai ir fundamentāla nozīme cilvēka kognitīvājā darbībā, jo tā regulē, kuri stimuli nonāk apziņas centrā un tiek tālāk apstrādāti. Bez uzmanības mūsu prāts būtu pārslogots ar informāciju, kas kavētu efektīgu uztveri un reakciju.
Uzmanības veidus var iedalīt vairākās kategorijās, kas atspoguļo dažādas prāta funkcijas un situācijas. Selektīvā uzmanība raksturo spēju koncentrēties uz vienu stimulu, ignorējot citu. Piemēram, klausoties lekciju, mēs spējam ignorēt fonās trokšņus.1 …
