-
Modes tendences latviešu valodā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Latviešu valodas vēsture | 3 |
| 2. | Cīņa pret divvalodību Latvijā | 4 |
| 3. | Svešvārdi, barbarismi, žargoni latviešu valodā | 5 |
| 4. | Svešvalodu popularitāte Latvijā | 6 |
| 5. | Secinājumi | 7 |
| 6. | Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts | 8 |
Secinājumi
Rakstot šo darbu es secināju ka :
Laikam virzoties uz priekšu, ir attīstījušās valodu zināšanas, un Latvijā katru gadu arvien vairāk ierodas cittautību cilvēki. Un paliekot dzīvot šajā valstī grib ieviest arī savu valodu. Un tad var rasties konflikta situācijas, kurās rodas dovu grupu cilvēki. Cilvēki kas ir par , divvalodību Latvijā, un cilvēki kas ir par savu latviešu valodu, un pret otru valodu kā valst valodas ieviešanu valstī.
Mūsdienās runājot un rakstot var izveidoties dažādi jauni valodas pielietojumi. Un tā rodas gan žargoni, gan barbarismi. Komunicējot internetā rodas vārdi, kas pārnākuši no citām valodām. Piemēram angļu.
Katru gadu svešvalodas zināšanas kļust ar vien lielākas, un tāpēc popularitāte pieaug. Un latviešu valoda var kļūt apdraudēta, ja cilvēki vairāk sāks runāt piemēram angļu vai krievu valodā. Tāpēc mums katram latvietim ir jāatbalsta sava valoda un valsts.
Laika gaitā latviešu valoda ir ļoti attīstījusies. Tagad latviešu valodu zin jau vairāki miljoni cilvēki, kā sākumā. Rodoties lielākam skaitam latviešu valodas piekritēju, valoda attīstas un kļust populārāka. Un cerams ar laiku, tas tā turpināsies un nekas nemainīsies, bet tikai uzlabosies.
…
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Brazīlijā, Krievijā. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti, ko var sīkāk iedalīt atsevišķās izloksnēs. Lībiskais dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs. Vidus dialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs. Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts. Mūsdienās daudzi cilvēki iegūst jaunas zināšanas citās valodās. Tāpēc daudz ceļo. Bet ir arī tādi cilvēki, kas atbraucot uz Latviju pārceļas uz dzīvi šeit. Un tā Latvijā rodas daudzi nelatvieši, kā piemēram krievi. Un rodoties divām tautām rodas arī divas valodas, un dažādi uzskati par valsts valodu. Latviešu valoda katru gadu paliek ar vien apdraudētāka. Katru gadu Latvijā iebrauc citu tautības cilvēki, un grib ieviest šeit savu valodu. Daudzi iedzīvotāji to arī atbalsa, un ir par divvalodību Latvijā, taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju to neatbalsta.
