-
Normana Deivisa lekcijas "Otrais pasaules karš Eiropā - bez vienprātības" konspekts
Profesors Deiviss uzskata, ka arī ziņas par rietumu valstu, tostarp arī ASV plašajiem sasniegumiem un lielo spēku Otrā pasaules kara laikā ir krietni pārspīlētas. Viņš uzskata, ka, lai arī ASV bija augsts militārais un industriālais potenciāls, kā arī vislabākās izejas pozīcijas, tā gluži vienkārši nebija sagatavojusies karam, kas arī padarīja tās spēkus daudz vājākus par tiem, kādus tos ir mēģinājuši atveidot vēsturnieki. Arī Lielbritānija 1939.gadā iesaistījās karā, lai gan tai īsti nebija pat ieroču, ar ko karot. Tieši šie iemesli liek uzskatīt, ka ASV un citu Rietumeiropas valstu ietekme Hitlera sakāvē ir krietni vien pārspīlēta, tādejādi secinot, ka Staļins to ir paveicis praktiski viens pats.
Pēc Otrā pasaules kara Eiropa bija sadalīta divās daļās, no kurām viena piederēja Padomju savienībai, bet otra nokļuva Rietumu ietekmes sfērā. Šis karš bija nesis lielas ciešanas un zaudējumus visām valstīm, mazāk gan ietekmējot ASV, jo šo teritoriju karš skāra ļoti minimāli un ekonomisko situāciju negatīvi neietekmēja, pat uzlaboja. Bet tā kā šis karš bija plaši plosījies tieši Eiropā, tad šo valstu saimniecības bija praktiski iznīcinātas un to atjaunošanai bija nepieciešams ievērojams atbalsts, lai tās spētu atgūties, jo pašu spēkiem tas nebija iespējams. Tieši tādēļ ASV 1947.gadā piedāvāja Eiropai palīdzību, izstrādājot arī kopīgu koordinējamu plānu, kā šī palīdzība tiks izmantota. Tā rezultātā pāris gadu laikā situācija Eiropā sāka pamazām uzlaboties un, uzlabojoties ražošanas kopapjomam, uzlabojās arī Eiropas valstu savstarpējās attiecības. Tādejādi Eiropa sāka pamazām atveseļoties no Otrā pasaules kara radītajām sekām.
…
. Savā lekcijā profesors lielu uzsveru liek uz to, cik dažādi katra valsts interpretē kara notikumus un apraksta savas valsts vēsturi. To ietekmē gan pašu vēsturnieku, gan pašas valsts iedzīvotāju uzskati un tas, kā viņiem informācija tiek pasniegta. Katra valsts cenšas parādīt sevi labākā gaismā, pavērst visu pozitīvākā virzienā, nekā tas, iespējams, bijis patiesībā. Tā piemēram, profesors Deiviss min kā piemēru to, ka ASV galvaspilsētā Vašingtonā, uz pieminekļa, kurš izveidots par godu Otrajam pasaules karam, minēti gada skaitļi 1941.-1945., kuri atšķiras no tiem, kurus par šī kara gadiem ir atzinuši Eiropā, par kuriem arī liecina vēsturiskie notikumi. Tāpat arī nekur nav minēts, ka ir pastāvējusi kāda alianse.
