-
ES informācijas aģentūras tīkla analīze informācijas sabiedrības teoriju kontekstā
Joprojām diskutabla ir jēdziena informācijas sabiedrība izcelšanās, bet akadēmiskajās aprindās zinātnieki ir vienisprātis, ka jēdziena rašanās tomēr saistāma ar t.s. „datorēras” sākumu un globālo norišu nozīmes pieaugumu visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka viens no IS teorijas pamatlicējiem ir skots Ā. Smits (Adam Smith). Nozīmīga vieta IS teoriju rašanās laikā ierādīta arī austrietim F. Mačlupam (Fritz Machlup). Pastāv vairākas IS teorijas ar līdzīgiem un arīdzan atšķirīgiem pamatojumiem. Ir teorijas, kuras akcentē komunikācijas aspektu, savukārt citas uzsver sociālo attiecību, kā arī analizē kultūras un intelektuālos procesus. Taču svarīgākais tomēr ir tas, ka šīs IS teorijas atklāj visā civilizācijas evolūcijā notiekošos procesus, līdz ar to jaunas sabiedrības rašanās iemeslus, sekas, problēmas.
Līdz ar datortehnikas un telekomunikāciju ienākšanu cilvēka ikdienā mainās sociālās attiecības sabiedrībā. Šīs izmaiņas konstatējuši arī IS teorētiķi, skaidrojot to katrs savā kontekstā.
Sociologs D. Bells pētījis informācijas ietekmi sabiedrībā, tās globālo raksturu, tāpat arī dažādu atšķirību izzušanu starp valstīm, kā arī starp sociālajām grupām un indivīdiem. Viņa pētījumu laukā ir arī visu nozaru un cilvēku dzīves līmeņa attīstība un informācijas lomas svarīguma pieaugums visā pasaulē. Zinātnieks izvirza tēzi, starp IS un postindustriālo sabiedrību liekama vienlīdzības zīme, uzsverot, ka šai sabiedrībai galvenais valsts attīstības rādītājs ir iegūtā un apstrādātā informācija.1 D. Bells uzskata, ka informācijas daudzums un arīdzan kvalitāte ir galvenā postindustriālās sabiedrības pazīme. …
Globālās un starptautiskās komunikāciju teorijas.Sabiedrības evolūcija noris arvien straujāk, procesi, pateicoties dažādām novitātēm, atklājumiem, sasniegumiem risinās arvien dinamiskāk. Indivīdam šādā attīstības tempā arvien aktuālāka kļūst piemērošanās jaunajai sabiedrības kvalitātei, kurā viss globalizējas un kļūst atkarīgs no savstarpējas komunikācijas un savu zināšanu, prasmju izmantošanas, kā arī no iegūtās informācijas. Cilvēcei ieejot 21. gadsimtā radikāli mainās globālā vide un līdz ar to arī sabiedrība kopumā. Rodas jauns sabiedrības modelis, kurā cilvēce ir cieši saistīta ar pieejamās informācijas apstrādi un uzkrāto zināšanu kvalitāti. Pāreju uz jauno sabiedrības modeli raksturo sociālās darbības virziens, proti, informacionālās un pakalpojumu sistēmas sintēze un ekspluatācija.
