-
Globalizācija kultūrā
Ir mainījušies paši priekšstati par vērtībām. Kā primārā vairs netiek stādīta kvalitāte, bet gan kvantitāte, un tieši ASV ir tā valsts, kura valda pār kino industriju, lai cik skumji tas arī nebūtu. Arī tradīcijas daudzas tautas, tajā skaitā arī latvieši, arvien biežāk sāk pārņemt no ASV. Populārākā no tām ir tā sauktie „Helovīni” jeb Visu Svēto diena 31. oktobrī, kuru, ar katru gadu sāk ievērot, un piemirstot savas tautas tradīcijas, arvien vairāk cilvēku. Šeit skaidri iezīmējas globalizācijas negatīvās sekas.
Kopumā var teikt, ka cilvēku migrācija un Amerikas Savienoto Valstu ietekme uz kultūru ir atstājusi savus plusus un savus mīnusus, tomēr, pēc manām domām, katrai tautai vairāk būtu jāpievēršas savas kultūras identitātei un jāattīsta savas tradīcijas, nododot tās no paaudzes un paaudzi, jo citādi, kā mēs saglabāsim savas kultūras identitāti un unikalitāti, kas piemīt tikai mūsu pašu tautai?
…
Globalizācija ir dažādu labumu, pakalpojumu, kapitāla, informācijas, ideju un cilvēku cirkulācija. Vienkāršāk sakot, mūsdienu pasaule ir kļuvusi savstarpēji cieši saistīta un ģeogrāfiskais stāvoklis kā šķērslis vairs praktiski nepastāv. Tāpat kā globalizācija ietekmē ekonomiku, likumdošanu un politiku, tāpat arī tā nenoliedzami atstāj milzīgu iespaidu uz kultūru. Tā ir tautas vai cilvēku grupas dzīvesveids. Cilvēki dzīvo kultūrā un rada to. Kultūras globalizācija ir kultūru kontaktu palielināšanās un reģionālo īpatnību mazināšanās visas planētas mērogā. To pamatā veicina planētas iedzīvotāju migrācija, transnacionālo korporāciju darbība, valstu politiskā un ekonomiskā apvienošanās jeb integrācija. Kultūra ir globalizējusies arī masu mediju un reliģijas iespaidā, kā arī milzīgu iespaidu uz kultūras globalizāciju ir atstājušas Amerikas Savienotās Valstis.
