-
Vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai
Atbildot uz jautājumu - Vai pedagoģiskās attieksmes humanizācija un demokrātiskuma principu ievērošana ir cēlonis bērnu visatļautībai- nē nav gan. Humanizācijas un demokrātiskuma principu ievērošana sniedz bērnam vēlmi pašattīstīties un veido personību. Humanizācijas princips sniedz bērnam līdzjūtību, labvēlību, taisnīgumu, līdzpārdzīvojumus, atsaucību, līdzcietību un tīrību. Viss balstīts uz cilvēcīgo faktoru, kas ikdienā mums ir aizmirsies. Pedagogi, kas pasniedz humanizācijas principu, interesē skolēnu personība vairāk nekā zināšanas, prasmes un iemaņas. Tā varētu teikt, ka programma, koncentrēta uz bērna pilnveidošanu, bet sasniegumi mācību satura apgūšana nav tik svarīga. Šķiet, ka demokrātiskais princips papildina humanizācijas principu. Tā tad, demokrātiskais princips sniedz personības brīvību, brīvību paust un aizstāvēt savus uzskatus, kā arī māca atbildību. Būt atbildīgam par savām izvēlēm un rezultātiem. Bērns iemācās cilvēcīgās lietas pret otru cilvēku un iemācās atbildību par saviem darbiem, jo ir atļauts pašam brīvi izpausties un izvēlēties. Šie principi ievada ikdienas dzīvē, kur būdams pieaudzis, saskaries. Un skolotājs ir tas, kas iebīda pareizās sliedēs, ja bērns ir nesaprašanā, bet nemaina galveno bērna mērķi. Visticamāk, ka visatļautība bērnam veidojas, saprotot lietas nepareizi. Tāpēc Montesori savā skolā pieņem bērnus, kuriem mājās ir tieši tāda pati audzināšana, lai bērnam nebūtu jājūtas neerti. …
Bērnu visatļautība ir smaga problēma, ar ko saskārās skolās un pat uz ielas, bet izprast kāpēc bērns ir šāds, ir ļoti grūti. Daudzi vaino skolotāju, ka viņš neiemāca bērniem pareizi uzvesties, bet skolotājs sniedz zināšanas un palīdz sasniegt bērnu mērķus. Liels uzsvars ir vecākiem, kuri bērnam ir augstākā prioritāte. Humānistiskā pieeja centrējas uz pašu bērnu, uzskatot, ka katrs bērns ir individuāls un unikāls. Šai metodē skolotājs neiejaucas, bet gan atbalsta un kļūst par padomdevēju, pieņemot bērnu tādu, kāds viņš ir. Demokrātiskuma princips balstās uz vienlīdzību starp skolēnu un skolotāju. Indivīdam ir sava personiskā brīvība, taču vienlaikus ir atbildība par to, kā katrs rīkojas ar savu uzvedību, un tā ir bērniem jāiemācās. Skolotājs ir tas, kas organizē notiekošo klasē, ierobežojot nevēlamu uzvedību, iesaistot pašus bērnus gan problēmas apzināšanā, gan problēmsituācijas risināšanā.
