2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Pārrobežu reģionālisms | 4 | |
Austrumu partnerība | 9 | |
Centrālās un Austrumeiropas iesaistes palielināšanās iespējas | 12 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 15 |
Neskatoties uz to, ka cieša sadarbība ir starp valstu vadītājiem un valstu pārvaldi, arī citiem aktoriem ir nozīmīga loma, lai pārrobežu reģionālisms spētu veiksmīgi darboties. ES ir nepieciešams veidot lielāku sadarbību un gūt atbalstu tieši no nevalstiskajiem partneriem un privātajiem sektoriem, kas darbojās valsts iekšienē, lai spētu nest savas vērtības un izmaiņās tieši no sabiedrības un privāto uzņēmumu puses. Tieši šīs puses var būt vairāk ieinteresētas ES interešu un ideju realizācijā, kas būs pretimnākošāka, nekā valstu elite. Līdz ar to, gūstot daudzveidīgākus partnerus un palīdzot ietekmēt valsts procesus no iekšienes, nevis kā ārējais, svešais spēks.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir 2011. gadā ir sagatavojusi vairākus atzinumus par AP darbošanos kā lauksaimniecībā, tā pilsoniskā sabiedrības jomās. Šie atzinumi arī ataino, ka ir nepieciešama lielāka profesionālo partneru un sabiedrības pārstāvniecība dažādos projekta līmeņos kā divpusējā, tā arī daudzpusējā sadarbībā. Tā piemēram, atzinuma projekta par EESK norāda, ka valstu platformu pasākumos nepietiekami tiek iesaistītas sociālekonomiskās organizācijas, kā darba devēji un arodbiedrības. Tas norāda uz to, ka daudzpusīga partneru iesaiste veicinās vēlmi līdzdarboties dažādās nozarēs, ko komiteja min arī atzinu 1.4.3. punktā.
Tāpat arī komisijas atzinums norādīja uz finansu trūkumu, kas savukārt var ietekmēt partnerības ietvaros Eiropas vērtību veicināšanu un popularizēšanu. Ciešā saikne starp finansējumu un vērtību izplatīšanu un pilsonisko savienību ir svarīga nozīme.
…
Austrumu partnerības (AP) iniciatīva iesaista ES dalībvalstis un 6 Austrumeiropas valstis, lai veicinātu ne tikai ciešāku tirdzniecības sadarbību, bet arī ES integrāciju un Savienības vērtību izplatīšanu katrā austrumu kaimiņvalstī. AP sevī ietver Armēnijas Republiku, Azerbaidžānas Republiku, Baltkrievijas Republiku, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu. Centrālās un Austrumeiropas valstis sevī ietver Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Vāciju (tās austrumu daļu), Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Slovēniju. Pirmajā sadaļā tiks ciešāk apskatīts, kas ir pārrobežu reģionālisms, kā tas izpaužas un kādas ir tās raksturīgākās iezīmes. Otrajā sadaļā tiks apskatīts kas ir Austrumu Partnerība, kādi ir tās mērķi un darbošanās principi. Savukārt trešajā daļā tiks apskatīts, kādi ir AP trūkumi un kādi uzlabojumi ir nepieciešami, lai palielinātu ES un tieši CEA valstu iesaisti. Darbs ir rakstīts, izmantojot akadēmiskos standartus
