-
1918.-1920.gads Latvijā - neatkarības cīņas, pilsoņu karš vai juku laiki?
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Izmantotās literatūras apskats | 3 | |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Neatkarības cīņas | 6 |
| 2. | Pilsoņu karš | 9 |
| 2.1. | Nevardarbīgas pretestības, vardarbīgas sacelšanās un bruņotas cīņas par varu | 9 |
| 2.2. | Trīs identificētās konflikta puses | 9 |
| 2.3. | Zaudētais dzīvību apjoms militārā konflikta laikā | 10 |
| 3. | Juku laiki | 11 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
Secinājumi
Šī darba ietvaros tika izpētītas atšķirības starp trīs jēdzieniem- Neatkarības cīņas, pilsoņu karš un juku laiki, un to izklāsts no dažādām informācijas ieguves avotiem. Mērķis bija noskaidrot atbilstošāko nosaukumu Latvijā notiekošajam 1918.-1920.gadu laika posmā. Uzdevumos ietilpa dažādu literatūras avotu izanalizēšana un to skatījums, uz šo laiku Latvijā. Lai labāk iepazītos ar tematu, tika apskatīti arī informatīva un vēsturiska satura raidījumi, tajā skaitā „Latvija. Ulmaņlaiki”.
Nonākot pie šo trīs nosaukumu salīdzināšanas, es secinu, ka vismazāk atbilstošs ir termins „juku laiki”, jo, visos apskatītajos avotos šis jēdziens ir pieminēts, bet netiek skaidri definētas darbības vai notikumi jeb tas tekstā ir minēts tikai šis termins un saturiski teksts var atbilst jebkuram no trīs dotajiem terminiem. Savukārt rakstot nodaļu par pilsoņu karu, avotā bija skaidri norādīti iemesli, kāpēc to tā varētu saukt- sākot ar dalītām valdībām un beidzot ar teroriem Latvijas teritorijā. Visatbilstošākais termins ir Neatkarības cīņas, jo tas ietver sevī visus 1918.-1920.gada notikumus- armiju formēšanu, teritoriju atbrīvošanu, cīņas pret „savējiem”, valdību savstarpējās sacensības, sabiedrības viedokļa dažādība, spēja karot pret diviem ienaidniekiem (Sarkano armiju un vācu militārajiem spēkiem) reizē, un beigās- padzīt tos no Latvijas valsts teritorijas.
…
Atskatoties uz pagājušā gadsimta laika posmu no 1918.gada 18. novembra līdz 1920.gada 11.augustam, kad Pirmais pasaules karš bija tikko beidzies ar Kompjeņas pamiera noslēgšanu, Latvijas teritorijā cīņu un nebeidzamu notikumu virpulis par Latvijas valsts nākotni tikai sākās. Šajā laika sprīdī, kas ilga vairāk kā pusotru gadu, lēmumi un karošanas dažādās frontēs mainījās tik ātri, ka šie gadi tiek dēvēti trijos dažādos apzīmējumos: Neatkarības jeb brīvības cīņas, pilsoņu karš un juku laiki. Mūsdienās tieši šī temata aktualitāte ir saistīta ar Latvijas valsts simtgades tuvošanos, jo 2018.gadā liela uzmanība tiks vērsta uz valsts veidojošajiem faktoriem, pēc 1918.gada 18.novembra, kad kādreizējā Rīgas pilsētas Otrajā teātrī (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī) tika pasludināta Latvija kā patstāvīga, neatkarīga demokrātiski-republiska valsts kurai nav ne armijas, ne vienotas valdības, ne līdzekļu, bet ir spēcīgi ienaidnieki, novājināta tauta, un nezināms liktenis turpmākajos gados. Mūsdienu sabiedrības vairākums tikai zina par oficiālo valsts izveides faktu, bet ne tik daudz par tās atdzīšanu un atzinumu ( de facto) no citām valstīm , politiskām un ekonomiskām grūtībām valsts vadošajiem vīriem un tautas viedokļa šķelšanos, tā ietekmi un to, kāda nozīme bija cīņām, kritušajiem, pārrunām, vizītēm un sapulcēm, lai mēs šodien redzētu Latvijas valsti tādu, kāda viņa ir.
