| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | DIPLOMĀTISKĀS UN KONSULĀRĀS TIESĪBAS | 4 |
| 1.1. | Diplomātiskās pārstāvniecības | 5 |
| 1.2. | Konsulārās pārstāvniecības | 8 |
| 2. | LATVIJAS VIENS NO PIRMAJIEM DIPLOMĀTIEM - EDUARDS BĪRIŅŠ (1918.) | 10 |
| 3. | LATVIJAS VALSTS DIPLOMĀTISKĀS UN KONSULĀRĀS PĀRSTĀVNIECĪBAS (1940.–1991.) | 12 |
| 3.1. | Diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs KĀRLIS ZARIŅŠ | 14 |
| 3.2. | Diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs ARNOLDS SPEKKE | 15 |
| 3.3. | Diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs ANATOLS DINBERGS | 15 |
| 4. | LATVIJAS DIPLOMĀTISKAIS UN KONSULĀRAIS DIENESTS MŪSDIENĀS (2004. – 2017.) | 17 |
| Secinājumi | 20 | |
| Literatūras un darbā lietoto avotu saraksts | 22 |
Secinājumi
Diplomātiskās pārstāvniecības vadītājs vienīgais pārstāv akreditētāju valsti kā starptautisko tiesību subjektu rezidences valstī visos jautājumos.
Diplomātiskais korpuss uzstājas ceremoniālos jautājumos (piemēram, lai apsveiktu valsts galvu nacionālajos svētkos, lai apsveiktu jaunievēlētu rezidences valsts galvu lai izteiktu līdzjūtību).
Savukārt, Konsuls pārstāv savu valsti tikai par noteiktu jautājumu loku un tikai savā konsulārajā apgabalā.
Pēc vēsturiski izveidojušās paražas konsulārās attiecības valstī var nodibināt arī tad, ja tām nepastāv diplomātiskās attiecības.
Viens no Latvijas pirmajiem diplomātiem - Eduards Bīriņš (1918).
Latvijas diplomātiskais dienests pēc 1940.gada okupācijas bija vienīgā Latvijas Republikas (LR) varas institūcija, kura, atrodoties ārpus okupētās valsts teritorijas, kaut arī ļoti ierobežotā apjomā, turpināja pildīt Latvijas Republikas valsts varas funkcijas.
Izšķiroša bija trimdas diplomātu nostāja valstiskuma jautājumā Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā no 1989. –1991.gadam. Diplomāti aizstāvēja viedokli, ka jāatjauno de iure pastāvošā valsts ar 1922.gada Satversmi. Tas bija būtisks ieguldījums valstiskuma saglabāšanā un noteica Latvijas statusu nākotnē.
…
