-
"Black Lives Matter" kustība Amerikas Savienotajās Valstīs
Kā Berlins piemin, apspiestība rodas tad, kad citi cilvēki iejaucas citu plānos, un, ar vai bez nodoma traucē piepildīt savu vēlēšanos. “Jo plašāka ir netraucētības joma, jo plašāka mana brīvība.” Sakarā ar to, ka ASV afroamerikāņiem vienmēr ir bijušas apspiestas tiesības un brīvība, tādēļ varētu minēt, ka brīvības nepietiekamība cilvēkam nozīmē mazāku apmierinātību, sliktāka dzīve, veidojas sacelšanās, kas var galu galā pārveidoties par anarhiju. Protams, brīvības izprašanu nevar iemācīt, tās ir sajūtas, taču var iemācīt cilvēkus, kas nav saistīti ar likumu izveidi vai regulēšanu( deputāti, ministri, policisti, u.c.) jaukties citu iedzīvotāju vēlmju piepildīšanā. Ja skatīties uz šo problēmu kā uz vēsturisku notikumu, tad var piekrist, ka pret afroamerikāņiem netika izteikta pat negatīvā brīvība, ietekmējot afroamerikāņu kustību. Taču tagad, kad vergošana ir aprakstīts kā vēsturisks fakts, manuprāt, ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību- darba, kustības un domāšanas. Manuprāt, ASV, kā demokrātiskai valstij būtu jārisina šo problēmu jau no bērna vecuma- apmācot skolās, ka visi ir vienlīdzīgi, policistiem un pārējiem valsts iedzīvotājiem veikt mazāk apvainojumu citām rasēm kā arī kriminālprocesos aizdomās turēt ne tikai melnādainos, ja nav tam pamata. …
2020. gada jūnijā sākās “Black Lives Matter” protesti, ko izraisīja necieņa pret citām rasēm (afroamerikāņiem), kad kāds policists Mineapolisas ielās noslepkavoja afroamerikānu Džordžu Floidu (George Floyd), Amerikas Savienotās Valstis (ASV), atspiežot viņam kaklu, kā rezultātā viņš tika nožņaugts. Tas radīja protesta iniciatīvu “Black Lives Matter”, kas guva daudzu valstu atbalstu. Līdz 2020. gada jūlijam protestētāju skaits bija pieaudzis līdz 15–26 miljoniem, padarot Black Lives Matter par galveno cilvēktiesību avotu Amerikas vēsturē. Protesti ir izplatījušies visā Eiropā, kā arī visā pasaulē, vienlaikus veicinot izpratni par rasu nevienlīdzības, diskriminācijas un institucionālās diskriminācijas problēmām. Kā Duglass McAdam, Stenfordas universitātes profesors, teica: “No visas pasaules izskatās, ka šie protesti sasniedz to, ko dara ļoti nedaudzi. Uzsākt nozīmīgu, ilgstošu un plašu sociālo un politisko pārmaiņu periodu.”
