-
Ādas aizsardzība un sauļošanās, un tās ietekme uz veselību
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | UV starojuma iedarbība un tā ietekme uz ādas veselību | 4 |
| 1.1. | Labvēlīgā iedarbība | 4 |
| 1.2. | Nelabvēlīgā iedarbība | 4 |
| 1.3. | Ādas foto tipi pēc Fitzpatrick skalas | 4 |
| 1.4. | Ādas vēzis | 5 |
| 2. | Preventatīvie pasākumi | 6 |
| 2.1. | Saules aizsargkrēms | 6 |
| 2.2. | Piemērota apģērba lietošana | 6 |
| 2.3. | Izvairīšanās no atrašanās saulē augstā UV indeksa staros | 6 |
| 2.4. | Saules briļļu lietošana atrodoties saulē | 7 |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotā literatūra | 9 |
Ultravioletais starojums ir tā saules vai mākslīgā starojuma daļa, kas nodrošina ādas pigmenta – melanīna pārveidošanos – pigments kļūst tumšāks un rada “iedeguma” efektu. Atkarībā no UV staru viļņu garuma, to izdala trīs veidos : UVA (400-320nm), UVB (320- 280nm) un UVC (280-200nm). Ikdienā saskarsmē ar saules / solārija lampu izstrādātajiem UV stariem, mēs saskaramies tieši ar UVA un UVB stariem, UVC starus absorbē ozona slānis, ar tiem dabā mēs nesaskaramies, ja vien nelietojam speciāli izmantojamas UVC starus izstarojošas lampas, kas paredzētas lielākoties ārstniecisko iestāžu telpu dezinfekcijai.
Atkarībā no saņemtā UV staru daudzuma un ādas tipa, UV starojums var būt gan labvēlīgs – uzlabo vispārējo pašsajūtu, stimulē asins cirkulāciju, un veicina provitamīna D3 veidošanos organismā, kā arī var būt nelabvēlīgs – radīt ādas struktūras bojājumus, ilgtermiņā var izraisīt ādas novecošanos, kā arī var būt ādas vēža riska faktors.
Lai izvairītos no šīm negatīvajām UV starojuma izpausmēm, iespējams veikt preventatīvos pasākumus – izvairīties no pusdienas laika saules, nēsāt piemērotu apģērbu, izmantot saules brilles un pareizi lietot UV aizsardzības krēmus.…
