-
Māsas loma ģimenes ārsta praksē - teorija un realitāte
Iespējams, ka māsas nevēlēšanās pildīt visus viņas profesijai paredzētos uzdevumus, ir saistīts ar ilgo gadu pieredzi ģiemenes ārstu praksē un izdegšanu. Tomēr, manuprāt, ietekmējošākais faktors varētu būt pati, kāda konkrētā ģimenes ārstu prakse un tās vadība. Ģimenes ārstu praksēs, jau gadu laikā ir izveidojušies savi noteikumi un paradumi, un visdrīzāk, katra jaunā māsa, kas tur uzsāk strādāt, arī vadīsies pēc šiem paradumiem, nevis, kaut ko mēģinās mainīt. Iespējams, ģiemens ārstu praksē, kuru minēju, kur māsa tikai sēž un aizpilda dokumentus, ir jau tādi paradumi gadu gadiem, ka māsa pilda tikai dokumentus, un iesauc pacientus iekšā, bet ārsts dara visu pārējo. Visi tā ir pieradusi, un neviens neko nevēlas mainīt, arī ģimenes ārstam iespējams tā ir vieglāk strādāt.
Var secināt, ka māsai ir daudz lomu primārajā veselības aprūpē, un tas vai viņa pilda tās vi nē, ir atkarīgsgan no māsas pašas un arī tomēr tradīciju iezīmēm pašā prakses vietā. Sabiedrības veselību ir iespējams uzlabot vēl vairāk, lai pacientiem mazāk būtu jāgriežas sekundārajā veselības aprūpē, un to var izdarīt ar veiksmīgu komandas darbu ģimenes ārstu praksē, kopīgiem mērķiem, kā arī māsas vēlmei un motivācijai iesaistīties tik cik ir viņas kompetencē.
…
Māsas loma ģiemens ārstu praksē ir plaša, un prasa daudz zināšanu un vēlmi strādāt ar pašu ārstu, kā arī pacientiem. Svarīgākās māsu lomas parasti ir: izglītojošā, aizstāvja, padomdevēja, aprūpētāja un pētnieka lomas. Galvenie uzdevumi, kas ietilpsts māsas kompetencē ģimenes ārstu praksē ir pacientu aprūpe, dalība ārstniecībā, vadīt pacientu aprūpes darbu, izglītot pacientu, veikt profesionālās izglītošanas darbu. Tātad māsai ir jāveicina veselība, kā arī jāuzlabo tā, jānodarbojas ar slimību profilaksi, tajā ietilps šī pacientu izglītošana un motivēšana par savas veselības veicināšanu.
