-
Romiešu dabisko tiesību teorija
SECINĀJUMI
Mūsdienās tādas starptautiskās organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija u.c., mudina valstis ievērot Dabiskos likumus, veidojot nacionālos tiesību aktus. Tomēr jāatzīst, ka šobrīd “kauja” ir zaudēta, un bieži vien likums ir netaisnīgs.
Daudzās valstu konstitūcijās un citos normatīvajos aktos, it kā ir iekļauti Dabisko tiesību principi, piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu u.c. Arī Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts, ka cilvēks, viņa dzīvība, brīvība, viņa tiesības ir Latvijas augstākā pamatvērtība. Tomēr juridiskajā praksē mēs skaidri redzam, ka faktiski ir pazudis taisnīguma princips. Kaut vai piemērs, burtiski noticis pirms 5 dienām. Bērnu namā Jelgavā darbiniece baroja ar varu, rāva aiz matiem un sita pa rokām bērnu, un par to saņēma 210 eiro sodu. Turklāt viņa turpina strādāt tajā pašā bērnu namā ar tiem pašiem bērniem. Vai šajā gadījumā ir ievērots kāds no Cicerona vai cits romiešu juristu ieviestais Dabīgo tiesību princips?! Vai attiecībā pret cietušo bērnu ir ievērots taisnīguma princips, droši var teikt, ka nē, uzvarēja likuma “burts”. Un šādu piemēru ir daudz.
…
Dabiskās tiesības, latīņu valodā ius naturale, tiesības, kuras veidojušās dabiskā veidā, izrietot no cilvēka dabas. Senie romieši definēja, kas ir dabiskās tiesības. Quod natura omnia animalia docuit – tiesības, ko pati daba iemācījusi katrai būtnei. Dabiskās tiesības ir tik plašas, ka tās nevar ierobežot ar valsts teritoriju vai spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, un tās izriet no dabas, cilvēka sirdsapziņas, taisnības un prāta. Zinot to, ka ir daudz problēmu tiesību sistēmā Latvijā, uzkrītoši augsts “tiesiskā nihilisma” līmenis, rodas sajūtā, ka, izstrādājot normatīvo regulējumu, netiek ņemts vērā cilvēka morāles un dabas jautājumi. Likumi taču atspoguļo indivīda un sabiedrības uzvedības normas, kuras vēsturiski veidojušās saskaņā ar tradīcijām, intuitīvu rīcību un cilvēka būtību. Tiesību filozofijas jautājumi ir ļoti būtiski, veidojot valstu tiesību normas un sistēmu kopumā. Tomēr, vērojot šo procesu Latvijā, šiem jautājumiem tiek pievērsta nepietiekama uzmanība. Latvijas tiesību zinātnieki praktiski neveic tiesību doktrīnu analīzi. Būtu nepieciešams rast atbildes uz jautājumiem, piemēram, vai izstrādājot un pieņemot tiesību normas, tās drīkst nebūt saskaņā ar dabiskajām tiesībām?! Un vai iespējams, ka pieņemtās tiesību normas nav saskaņā ar cilvēka morāles jautājumiem?!
