-
Aristotelis
Kur rodas forma?
Forma nevar rasties no esamības, jo tad tai vajadzētu pastāvēt jau pirms savas rašanās. Tātad nevar reizē būt un nebūt, vidus veids ir iespējamība. Forma ir iespējamības īstenošana. Tapšana ir saistīta ar cēloni . Cēlonis ir tas no kura izriet pārmaiņas. Dabas lietu mērķis ir īstenot tajās ietverto iespējamību. Taču mācībai par formu un teleoloģijai ir arī otra puse. Tā pauž domu, ka esamības pilnība jau pastāv, ka tā potenciāli jau dota. Attīstība un evolūcija izvērš, aktualizē, iemieso matērijā tikai to, kas jau pastāv kā mērķis. Šai pilnības pastāvēšanai vajadzīgs kaut kāds pamatojums. Meklējot šādu pamatojumu, Aristotelis likumsakarīgi pārvērta teleoloģiju teoloģijā.
Pēc Aristoteļa domām dievs ir bezķermenisks. Dievs nav mitoloģisks, nav arī mistisks, bet daudz lielākā mērā gan kosmoloģisks un loģisks. Dievs Aristoteļa filozofijā nozīmē garantiju un pamatojumu pasaules kārtībai.
Aristoteļa…
Senajā „Metafizikas” grāmatā Aristotelis rakstīja, ka pastāv zinātne, kas aplūko tieši esamību kā tādu un to, kas tai piemīt kā esamībai. Kas grib izzināt esamību kā tādu, tam ir jānoskaidro būtība, tās daba. Nosaucot kaut ko, piemēram, par durvīm, mēs lietu nosakām kā kaut ko tādu, kas tā ir. TAS ir vēl neizteikta lieta, taču savā būtībā patstāvīga un noteikta. TAS ir sākotnējāks par citām noteiksmēm. Lai noteiktu lietas sākotnējību ir nepieciešams to aptvert kā nedalāmu un vienkāršu atsevišķību, kā jēgu, kura fiksēta vārdā. Aristotelis izvirzīja četrus pirmcēloņus- forma, matērija, kustības cēlonis, mērķis. Aristoteli nodarbina jautājums, kā pārvarēt formas un matērija duālismu. Forma Aristoteļa filozofijā Pēc savas būtības ir ļoti tuva tam, ko Platons sauc par ideju. Katra lieta ir matērija, kas guvusi formu, īstenojusi savu mērķi. Process kad vara klucis top par statuju ir formas tapšanas process. Pasaules process ir attīstība.
