Šos dzejoļus Čaks lielākoties veltījis savām mūzām- Leontīnei un Angelikai- “Ak, meitenes ar pirkstiem slaikiem, // Jūs manas dzīves rožu krūms…” Šīs sievietes un Čaku vieno mīlestība, kas liek sapņot par nākotni.
Čaks savā dzejā izveidojis lirisko varoni, kas sapņo par mīlestību un izjūt dažādus dvēseles stāvokļus. Liriskais varonis sapņo par iespēju mīlēt un būt mīlētam, jo, cenšoties izprast savas jūtas un analizējot tās, vienmēr nonāk pie viena secinājuma, ka mīlestībai ir vislielākā vara.
…
