ID536778

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.1.	Statistiskās tabulas	5
1.2.	Statistiskie grafiki	7
2.	Absolūtie un relatīvie lielumi	10
2.1.	Absolūtie lielumi	10
2.2.	Relatīvie lielumu	11
2.2.1.	Relatīvo lielumu veidi	12
2.2.2.	Uzdevumi	18
3.	Vidējie lielumi	24
3.1.	Vidējais aritmētiskais	24
3.2.	Nesvērtie vidējie lielumi	25
3.3.	Svērtie vidējie lielumi	26
3.4.	Aritmētiskā vidējā aprēķināšana intervālu sadalījuma rindai	28
3.5.	Sadalījuma rindas vidējie lielumi	29
	Secinājums	32
	Bibliogrāfiskais saraksts	33

Darba fragmentsAizvērt

Statistiskās tabulas ir statistisko pētījumu rezultātu racionāla izvietošanas forma, patstāvīga analīzes metode.
Tabulai ir savs priekšmets un izteicējs. Tabulas priekšmets ir tas, ko pēta un ko tabulā raksturo ar skaitliskiem lielumiem. Tabulas izteicējs ir rādītājs, kas raksturo tabulas priekšmetu un atklāj tā saturu. Izteicējs rodas novērošanā reģistrēto datu saskaitīšanas rezultātā.
Tabulas priekšmets parasti ir izvietots tabulas kreisajā pusē – rindās, izteicējs pa labi no priekšmeta – ailēs. Var būt arī otrādi, atkarībā no analīzes uzdevumiem.
Katras tabulas obligāts elements ir virsraksts (kopējais virsraksts, rindu un aiļu virsraksti).
Atkarībā no tabulas priekšmeta uzbūves ir trīs statistisko tabulu veidi – vienkāršās, grupu un kombinētās tabulas.
Vienkāršās tabulās priekšmets ir tabulā atspoguļotās parādības objektu saraksts bez to grupējuma. Tās ir plaši izplatītas daudzos ekonomiskos pētījumos. Pēc ievietotā materiāla rakstura tās var būt teritoriālās vai hronoloģiskās.

Ir izstrādāti tabulu pareizas veidošanas noteikumi:
1.Tabula nedrīkst būt pārāk liela un sarežģīta. Lietderīgāk ir vienas lielas sarežģītas tabulas vietā veidot divas vai vairākas mazākas tabulas.
2.Kopējam tabulas virsrakstam īsi jāatspoguļo galvenais saturs, laika periods, teritorija, mērvienības.
3.Tabulas rindu un aiļu virsraksti jāizvieto loģiskā secībā.
4.Tabulā jābūt izpildītām visām rūtiņām, kas veidojas, ailēm un rindām krustojoties. Ja kāda rūtiņa nevar ierakstīt attiecīgos skaitļus, tā jāaizpilda ar kādu norādi. Bezskaitļu rūtiņās pieņemts lietot šādus apzīmējumus:
jā parādība nav novērota, rūtiņā liek svītriņu (-);
ja parādība ir novērota, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības, raksta vienu vai divas nulles (0; 0,0);
ja parādība ir, bet par to trūkst datu vai tie ir apšaubāmi, liek trīs punktus (...);
ja kādas rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama, raksta slīpu krustiņu (x);
ja dati ir precizēti, klāt liek rombiņu.…

Autora komentārsAtvērt

Statistisko datu vākšana, apstrāde un analīze. To pielietošana ekonomikas un vadības uzdevumos