-
Patstāvīgais pētījums - stereotips "blondīne"
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Vēsture | 4 |
2.1 | Jēdziens „stereotips” | 4 |
2.2 | Stereotipu rašanās iemesli | 4 |
2.3 | Stereotipu veidi | 5 |
3. | Kad un kā radās blondīnes | 6 |
4. | Stereotips „blondīne” | 7 |
5. | Aptaujas analīze | 8 |
5.1 | Respondentu raksturojums | 8 |
5.2 | Respondentu attieksme pret stereotipiem kopumā | 8 |
5.3 | Respondentu attieksme pret „blondīņu” stereotipu | 8 |
5.4 | „Blondīņu” veiksme un skaistums | 10 |
5.5 | Respondentu matu krāsa | 11 |
5.6 | Izskaidrojums tam, kāpēc sievietes krāso matus gaišā krāsā | 11 |
6. | Secinājumi un priekšlikumi | 12 |
6.1 | Secinājumi | 12 |
6.2 | Priekšlikumi | 12 |
7. | Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
8. | Pielikums | 14 |
APTAUJAS ANKETAS PARAUGS | 14 |
Psiholoģijā jēdziens “stereotips” ienāca 1933. gadā, kad amerikāņu politiskais komentētājs Volters Lipmans sāka ar to apzīmēt masu informācijas līdzekļos izplatītās klišejas.
Jēdziens stereotips apzīmē vienkāršotu priekšstatu par sociālo grupu. Sākotnēji šis jēdziens tika lietots negatīvi kā sinonīms “aizspriedumam”.
Balstoties uz cilvēku viedokļiem, stereotipi ir uzskati par cilvēku īpašībām, kuru pamatā ir viņu piederība tai vai citai grupai. Stereotipi piedēvē noteiktas īpašības fakstiski visiem grupas locekļiem neatkarīgi no tā, cik atšķirīgas viņu īpašības varbūt ir patiesībā.
Bieži vien stereotipi ir negatīvi un saistās ar aizspriedumiem un diskrimināciju. Tie ir ļoti noturīgi, un pārmaiņas tajos notiek tikai ilgākā laika posmā.
Par stereotipiem jeb stereotipiskiem priekšstatiem socioloģijā sauc noturīgus, pārspīlētus un neobjektīvus priekšstatus par kādu cilvēku tipu, grupu vai sabiedrību. Tā pamatā ir aizspriedumi, nevis fakti. Stereotipi nostiprinās cilvēka atmiņā un pretojas pārmaiņām vai faktiem, kuri pierāda pretējo. Pastāv uzskats, ka stereotipu veidošanās atspoguļo kādu varas struktūru, kur sabiedrībā dažādas grupas, izmantodamas marķēšanu (birku pielikšanu).
2.2 Stereotipu rašanās iemesli
Pamatojoties uz sociālajām zināšanām un uzskatiem par kādas cilvēku grupas kategoriju, cilvēki izmanto spontānu informācijas apstrādi, izdarot secinājumus un piedēvējumus cilvēku izturēšanās veidam, personībai. Tā var rasties stereotipi, to izcelsme var būt dažāda. Var būt, ka stereotipi tiek iemācīti tiešā veidā, var arī būt, ka tie tiek apgūti, vērojot citus cilvēkus. Iespējams, stereotipi rodas, kad informācijas kognitīvā pamatapstrāde liek domāt, ka vienlaicīgi notikumi ir savstarpēji saistīti, tas izraisa iluzoro korelāciju.…
Savā pētnieciskajā darbā autors pētīs stereotipus, kas radušies lielākajā daļā sabiedrības, ja ne pat visā mūsdienu sabiedrībā par gaišmatainiem cilvēkiem, jeb kā ikdienā mēdzam dzirdēt – par blondīnēm, un to, cik lielā mērā tie atbilst patiesībai.
