Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
PVN RAKSTUROJUMS | 4 | |
Nodokļu politikas raksturojums | 4 | |
PVN definīcija, nodokļa objekts un elementi | 6 | |
PVN funkcijas un mehānismi | 8 | |
PVN LATVIJĀ | 10 | |
PVN likumdošana Latvijā | 10 | |
Latvijas PVN salīdzinājumā ar citu valstu PVN | 13 | |
PVN AKTUALITATES UN PROBLEMAS | 15 | |
PVN likmes maiņa | 15 | |
PVN aprēķināšana, deklarēšana un maksāšana | 20 | |
PVN atmaksas problēma | 22 | |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 24 | |
Bibliogrāfiskais saraksts | 25 |
„Nodokļu politika, kā fiskālās politikas sastāvdaļa, nosaka vispārējo nodokļu sfēras stāvokli un nodokļu sistēmas raksturojumu. Mūsdienu nodokļu politika ir valsts pasākumu kopums, kas virzīts uz ekonomiskās izaugsmes stimulēšanu, augstu finansu rezultātu sasniegšanu, ievērojot nodokļu maksātāju intereses un tiesības. Nodokļu politikai ir būtiska loma valsts konkurētspējas uzlabošanā un nodrošināšanā. Valdības realizētā nodokļu politika ir vērsta uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, vienlaicīgi nodrošinot stabilus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Katrā valstī nodokļu politikai ir sava specifika, kuru nosaka sociāli ekonomiskās atšķirības, mentalitāte un nacionālās tradīcijas. Lielākoties mūsdienu nodokļu politika ir virzīta uz nodokļu sloga samazināšanu, samazinot nodokļu skaitu, nodokļu apmērus vai vienkāršojot fiskālās procedūras (samazinot nodokļu saistību izpildes izmaksas).
Jebkuras nodokļu politikas pamatā ir nodokļu aplikšanas princips. Ar šādiem nodokļu aplikšanas principiem saprot pamatnoteikumus nodokļu uzlikšanas sistēmai.” [1,72.lpp.] „Runājot par nodokļu principiem, viens no ekonomiskās zinātnes pamatlicējiem Ādams Smits savā grāmatā „Nāciju bagātība” norādīja, ka:
nodokļiem ir jābūt taisnīgiem (vispārīga un vienmērīga nodokļu iekasēšana);
nodokļiem ir jābūt visiem saprotamiem (skaidri saprotams, par ko tiek maksāti nodokļi un kā tie tiek izmantoti);
nodokļu iekasēšanas izmaksām jābūt relatīvi mazām salīdzinot ar ieņēmumiem no nodokļiem (tiem jābūt viegli un ātri administrējamiem);
nodokļi jāsaista ar nodokļu maksātāju ienākumiem, tiem jābūt ērti administrējamiem.” [2,211.lpp.]
„Nodokļu politikas jautājumi valstīs pārsvarā ir augstākās likumdevēja vai izpildvaras institūcijas, kas īsteno to ar izpildvaras speciālo institūciju palīdzību.
Nodokļu politika ir instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku un stimulēt vai bremzēt kādas nozares (tautsaimniecības sektora) attīstību, ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempus, noteikt īpašus nosacījumus kādai noteiktai nodokļu maksātāju kategorijai. …
Ekonomiskās krīzes ietekmē, lai gūtu lielākus ienākumus un mazinātu plānoto budžeta deficītu, un reizē ar to arī vienkāršotu nodokļa aprēķināšanu un iekasēšanu, kā arī uzlabotu nodokļa atmaksu, Latvijas valsts valdība veica būtiskas izmaiņas saistībā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tika veikti grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, no kuriem būtiskākie bija PVN likmes maiņa no 18% uz 21% un samazinātās PVN likmes paaugstināšana uz 10%, iepriekšējo 5% vietā, un reizē ar to samazinot to preču skaitu, kurām drīkst piemērot samazināto PVN likmi, kā arī tika veiktas izmaiņas saistībā ar nodokļu atmaksu. Autore izvēlējās apskatīt tieši šo nodokli, jo notikušas biežas un ievērojamas pārmaiņas PVN likumā, kas izraisīja milzīgu sabiedrības sašutumu un nemitīgas diskusijas, kā arī bija vērojamas dažas ļoti aktuālas problēmas.
