Tiesību normas piemērošanas stadijas

Es domāju ka referāta sākumā būtu ļoti svarīgi tikt skaidrībā ar to , ko tieši nozīmē normas , kā arī tiesību normas. Daļa sabiedrības jauc, piemēram , morāles normas ar tiesību normām. Protams ka jurists uzreiz var izskaidrot starpību starp tiesību normām un pārējām sociālajām normām , jo pastāv vairākas īpatnības kas raksturīgas tieši tiesību normām.

Tiesību normas ir tiesību pamat šūnas , kas kopumā veido tiesību sistēmu. Norma nozīmē vispārēju noteikumu , kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā. Ir kompetenti valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārēja rakstura uzvedības noteikumi , kas izsaka valsts gribu , regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.1

Pēc manām domām šis vārdnīcas skaidrojums nedod pilnu skaidrojumu par to , kas ir tiesību norma , tādēļ vērsīšos pie V.S.Nercesjanca grāmatā “Jurisprudence” piedāvātā , diezgan plašā , skaidrojuma. Katra konkrēta darbība iegūst savu specifisko juridisko jēgu , savu tiesisko nozīmi pateicoties kādas normas pastāvēšanai , kura pēc satura atbilst dotajai darbībai , un tieši šī darbība piepilda ar tiesisku nozīmi, tātad tiesiskais akts var tikt iztulkots atbilstībā ar šo normu. Norma pastāv un funkcionē iztulkošanas shēmu formā.2

Citiem vārdiem runājot , cilvēka veiktā darbība ir tiesiska vai prettiesiska , spriedums tiek pieņemts pateicoties kādai specifiskai, bet konkrētāk - normatīvai iztulkošanai.
V.S. Nercesjanca grāmatā ir norādīts kā tieši tiek izprasta tiesību norma. Proti , attiecības starp indivīdiem iekļaujas tiesību izpratnē tikai kā tiesiskas attiecības , proti , kā attiecības , kas tiek konstatētas ar tiesību normu palīdzību .
Pirmkārt tiesību normas ir nesaraujami saistītas ar valsti , tikai valsts var pieņemt un atzīt tiesību normas , jo tām ir obligāts raksturs. Uz saistību ar valsti norāda arī tas , ka konkrētās tiesību normas ir spēkā tikai tās valsts teritorijā ,kas ir izdevusi šīs normas. Valsts vara , kas garantēto tiesību normām piešķir specifisku īstenošanas iespēju, ir tiesiski strukturēta vara.

Garantēto tiesību īpatnības nosaka apstāklis , ka tās var realizēt piespiedu kārtā , kas savukārt ir tiesiski regulējams process , tā saistāma ar tiesību nodrošināšanas normām.

Ar varas jēdzienu saprot “ iespēju vadīt zināmas notikumu norises” , vara īstenojas , efektīvi lietojot un realizējot tai pieejamās tiesību normas. Varas būtiska funkcija ir sabiedriskās kārtības tiesiska regulēšana Ja reiz noteikums pastāv , tad tas ar “ institucionālu inerci“ zināmās robežās stabilizē varas statusu.…