-
Tautas iniciatīva konstitūcijas grozīšanā
Demokrātiskās valstīs, kur augstākā vara tiek piešķirta tautai, konstitūcijas pārskatīšanu vai grozīšanu ir tiesības prasīt tautai. Tādā gadījumā tā var prasīt pārskatīt konstitūciju, grozīt to vai uzreiz iesniegt jaunas konstitūcijas projektu.
Tautas iniciatīva konstitūcijas grozīšanā ir noteikta katras valsts konstitūcijas grozīšanas jēdzienā. Katras valsts konstitūcijā ir izstrādāti mehānismi, kā tauta var veikt iniciatīvu konstitūcijas grozīšanā, kā arī bremzēšanas mehānismi konstitūcijas grozīšanai, tautas iniciatīvas kārtībā.
Ir svarīgi noskaidrot kādi ir tautas iniciatīvas izpausmes veidi, piemēra, kā konstitūcijas grozīšanas projekts vai priekšlikums. Ir arī noteikta kārtība kādā tauta veic šo grozījumu vai priekšlikumu ierosināšanu, bet tā ir katrai valstij noteikta likumā, tādēļ to neapskatu, tikai vispārīgi minu, ka tautai ir nepieciešams izstrādāt šo konstitūcijas grozīšanas projektu vai priekšlikumu, tautai nepieciešams savākt likumā noteikto parakstu skaitu, un iesniegt visus dokumentus un projektu attiecīgajā ar likumu noteiktajā institūcijā vai amatpersonai.
Par tautas iniciatīvu konstitūcijas grozīšanā netiek daudz diskutēts, tikai tādā gadījumā, kad valstī notiek kādas ekonomiskas vai politiskas kataklizmas un tauta nav apmierināta ar pastāvošo iekārtu ,vēlas ko mainīt, un kā vienīgo iespēju redz izmaiņas valsts pamatlikumā. …
Pārsvarā daudzu valstu konstitūcijās ir iestrādāti „bremzēšanas mehānismi pret tautas pārejošām emocijām”. Es, uzskatu, ka šādu mehānismu iestrādāšana konstitūcijā ir lietderīga, lai tauta, gadījumos, kad notiek kādas pārmaiņas valstī vai, piemēram, krīze, nepārtraukti negrozītu konstitūciju. Konstitūcija ir valsts hierarhiski augstākais pamatlikums, kuram jāpiemīt lielai autoritātei, tādejādi, ja tautas iniciatīvas rezultātā konstitūcija tiktu nepārtraukti grozīta, tad tā zaudētu savu autoritāti un augtāko spēku. Galvenais uzdevums ir noteikt līdzsvaru starp tautas spēju izdarīt konstitūcijā noteiktus grozījumus, un spēju konstitūcijā iestrādāt tādus bremzēšanas mehānismus, kuri neļautu konstitūciju grozīt nelietderīgi un nepamatoti. Tautai, protams, demokrātiskā valstī jāpiemīt augstākajai varai, un spējai grozīt konstitūciju, nepieciešamības gadījumā, bet tikai akūtos gadījumos, kad nav citu iespēju kā konstitūcijas grozīšana. Katrā valstī konstitūcijā ir noteikts kā un kādā kārtībā tauta var grozīt konstitūciju, tautas iniciatīvas kārtībā. Šis process arī nav tik vienkāršs, tas ir noteikts un iestrādāts konstitūcijā. Es uzskatu, ka tikai un vienīgi tautai kā augstākajai varas nesējai valstī ir jābūt spējai grozīt konstitūciju, jo demokrātiskā valstī nav augstākas varas par tautu. Konstitūcija pilda tādas funkcijas kā regulēšanas funkciju un pārejas funkciju, tādejādi neļaujot politiskajiem spēkiem bez pietiekoša vairākuma kardināli grozīt pašreizējo valsts iekārtu. Tādejādi nevēršot konstitūcijas nelietderīgu grozīšanu, kā arī kardinālas izmaiņas tajā.
