NATO vada Ziemeļatlantijas Padome (sanāk 2 reizes gadā ārlietu ministru līmenī) un Militārās plānošanas komiteja. Laikā starp Ziemeļatlantijas Padomes sēdēm darbojas dalībvalstu Pastāvīgā padome. Ikdienas darbu (izņemot militāros jautājumus) veic Sekretariāts ar ģenerālsekretāru priekšgalā. NATO militāro organizāciju kopš 1966. gada vada Militārās plānošanas komiteja, kas sanāk 2 reizes gadā aizsardzības ministru līmenī. Šī komiteja veic arī NATO stratēģisko plānošanu. NATO militāro organizāciju vada Militārā komiteja, kas sastāv no dalībvalstu armiju štāba priekšniekiem un sanāk ne retāk kā 2 reizes gadā. Ikdienas darbu veic Pastāvīgā militārā komiteja, kas sastāv no dalībvalstu militārajiem pārstāvjiem. 1967. gadā NATO vadības struktūrā tika nodibināta Kodolplānošanas grupa, kas kārto ar atomieročiem saistītus jautājumus. Divas reizes gadā tā sanāk aizsardzības ministru līmenī. Ar Eiropas NATO dalībvalstu militāro sadarbību nodarbojas 1968. gadā dibinātā NATO Eirogrupa. Līdz 1967. gadam NATO štāba mītne atradās Parīzē, bet pēc Francijas izstāšanās no NATO militārās organizācijas, kas notika 1966. gadā, NATO štāba mītne tika pārcelta uz Briseli.
Ziemeļatlantijas līgums, kas būtībā ir vienkāršs dokuments, atbilst Apvienoto Nāciju hartas garam, un tā likumīgo spēku nosaka harta. Saskaņā ar līgumu dalībvalstis apņemas saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu.
…
NATO ir militāri - politiska savienība, kas dibināta 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, noslēdzot līgumu, tika izveidota alianse, kurā ietilpa desmit Eiropas valstis un divas neatkarīgas Ziemeļamerikas valstis, kas uzņēmās savstarpējas aizsardzības saistības. Tās ir: ASV, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Portugāle, Norvēģija, Dānija, Islande. No 1952. līdz 1982. gadam aliansei pievienojās vēl četras Eiropas valstis, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 16. Pēc Čehijas Republikas, Ungārijas un Polijas uzņemšanas 1999. gada 12. martā organizācijas dalābnieku skaits pieauga līdz 19. 1952.gadā NATO iestājas Grieķija un Turcija, 1955. gadā VFR, 1982.gadā Spānija (1986. gadā Spānijā notika referendums, kurā tauta nobalsoja pret NATO atomieroču izvietošanu un ievešanu Spānijā), 1999.gadā Polija, Čehija un (pēc referenduma, kurā piedalījās 49 % vēlētāju) arī Ungārija. NATO 2002. gadā uzaicināja septiņas valstis - Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Rumāniju un Bulgāriju - pievienoties aliansei...
