-
Eiropas ekonomika pēc Otrā pasaules kara: Maršala plāns un SEPP izveidošanās, mērķi un darbības principi
Tāpat kā ASV, arī PSRS centās paplašināt savas ietekmes sfēru. Pasaulē izveidojās jauna ģeopolitiskā situācija. PSRS ietekmes pieaugums satrauca pasaules lielvalstu līderus. Viņu attieksme pret PSRS, ar ko viņi kopā cīnījās pret Hitlerisko Vāciju, strauji mainījās. Jau Otrā pasaules kara laikā ASV bija kodolieroči. Šo faktoru izmantoja, lai ierobežotu PSRS ietekmi. Starp PSRS un vadošajām Rietumeiropas valstīm veidojās „aukstā kara” politika.
Starptautiskās Ekonomiskās Palīdzības Padomes izveidošanās priekšnoteikumi.
1949. g. janvārī tika dibināta Savstarpējās Ekonomiskās Palīdzības Padome – SEPP. Galvenokārt kā reakcija uz OEEC izveidošanu 1948. t. Tajā ietilpa PSRS, Bulgārija, Ungārija, Polija, Rumānija. Albānija piedalījās 1949. g. februārī, bet VDR 1950. g. decembrī. PSRS mērķis bija: 1) panākt vēl ciešāku Austrumeiropas valstu ekonomisko un politisko integrāciju; 2) nostiprināt savu ekonomisko virsvadību; 3) izveidot tādu ekonomisko modeli, kurā katra valsts pilnībā zaudētu savu ekonomisko patstāvību. SEPP galvenā mītne atradās Maskavā. Starp 1949. un 1953. gadu SEPP darbība galvenokārt ierobežojās ar savstarpējo tirdzniecības un kredītu līgumu reģistrēšanu. Pēc 1953. g. PSRS sāka veicināt rūpniecisko specializāciju starp dalībvalstīm, lai tādā veidā samazinātu „paralēlismu” dalībvalstu ekonomikā. …
1947. g. bija redzams, ka ekonomiskā atjaunošanās nenotika tik ātri, kā cerēts. Galvenais iemesls bija tas, ka Eiropas ekonomikā bija pārāk maz dolāru, ko importēt no ASV, tātad laiks, kas pagāja, lai atgrieztos miera apstākļu produkcijas līmenī, paildzinājās. Lai nopelnītu ārvalstu valūtu, bija nepieciešams iegādāties importu no ASV. Visiem bija nepieciešami dolāri, bet neviens nebija tādā pozīcijā, lai nopelnītu pietiekami daudz dolāru. ASV bija stimuls darboties, jo ja vien Eiropa pērk amerikāņu produktus, tās eksports būtu zemāks. Lai arī tas piedzīvoja pēc kara izplešanos sakarā ar atbrīvošanos no slēpta kara iekšzemes pieprasījuma, recesijas risks bija reāls, ja tirdzniecība tika ietekmēta negatīvi. Risinājums radās 1947. g., kad Eiropas Ekonomikas Atlabšanas Plāns (Maršala Plāns) tika izveidots. Tas bija tiešs kapitāla pārvedums no ASV uz Eiropu. 13 miljardu no 1948. līdz 1952. g. Visi dalībnieki bija ieguvēji.
