-
Darba laiks
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | DARBA LAIKA JĒDZIENS | 4 |
2. | DARBA LAIKA VEIDI | 5 |
2.1. | NORMĀLAIS DARBA LAIKS | 5 |
2.2. | NEPILNS DARBA LAIKS | 5 |
2.3. | SAĪSINĀTAIS DARBA LAIKS | 6 |
2.4. | VIRSSTUNDU DARBS | 7 |
2.5. | DARBA LAIKA UZSKAITE | 8 |
3. | DARBA LAIKA ORGANIZĀCIJA | 9 |
3.1. | NAKTS DARBS | 9 |
3.2. | MAIŅU DARBS | 10 |
3.3. | SUMMĒTAIS DARBA LAIKS | 11 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 13 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 15 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Darba laika sākumu un beigas nosaka uzņēmuma iekšējos dokumentos: darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā.
2. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.
3. Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 7 stundas dienā un 35 stundas nedēļā.
4. Tāpat par pusaudžu darbu jāievēro, ka personas, kuras jaunākas par 18 gadiem, papildus darbam turpina iegūt pamatizglītību vai profesionālo izglītību, mācībās un darbā pavadītais laiks ir saskaitāms kopā un nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.
5. Pastāv arī darba laika ierobežojumi bērniem, kuri sasnieguši 13 gadu vecumu. Saskaņā ar Darba likuma 132.pantu, šīs personas nedrīkst nodarbināt ilgāk nekā divas stundas dienā un 10 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību gada laikā četras stundas dienā un vairāk par 20 stundām nedēļā, ja darbs tiek veikts mācību iestāžu brīvdienās.
6. Darba līgumā obligāti ir jānorāda katra darbinieka darba laika ilgums (dienas vai nedēļas), kā arī darba dienu skaits nedēļā (5 vai 6 darba dienas nedēļā), jo šiem darba laika uzskaites gadījumiem ir atšķirīgs darba dienu un darba stundu skaits.
7. Nepilnais darba laiks Darba likumdošana paredz iespējas darba devējam un darbiniekam vienoties par nepilna darba laika noteikšanu.
8. Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti – visā barošanas perioda laikā, kā arī darbiniekam, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam.
…
Darba likumdošana pieļauj samērā elastīgi noteikt darbiniekiem darba un atpūtas laiku. Jautājums ir kā pareizi piemērot šīs normas, vadoties no darba devēja specifikas un stratēģiskajiem mērķiem. Darba laika organizācijas aspekti ir minēti Darba likumā, respektīvi, likuma 31.nodaļā (Darba laika vispārīgie noteikumi). Darbiniekam jāveic darba līgumā noteiktais darbs noteiktā darba laika ietvaros, tātad darba devējam pašam ir jānosaka šis ietvars. Saskaņā ar Darba likuma 130.pantu, darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba laika sākumu un beigas nosaka uzņēmuma iekšējos dokumentos: darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā. Darba tēma: Darba laika veidi un organizācija. Darba mērķis: Iepazīties ar darba laika veidiem un darba laika organizāciju.
