Demokrātiskais režīms parasti pastāv attīstītajās valstīs. Valsts demokrātiskā režīmā:
1)garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti;
2)nodrošina sabiedrības iekšējo pretrunu risināšanas atklātumu un tiesiskumu;
3)gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgas intereses.
Savukārt pilsoniskā sabiedrība demokrātiskā režīmā kontrolē valsti. To nodrošina tas, ka lielākajam vairumam pieaugušo ir tiesības piedalīties brīvās vēlēšanās, par savu izvēli nesaņemot ne atlīdzību, ne sodu, visas balsis ir līdzvērtīgas, ievēlētie līderi ir padoti vēlētājiem, kas tos mierīgā ceļā var nomainīt un pilsoņiem ir pieejami dažādi informācijas avoti. Bez konstitucionālās institūcijas demokrātiskajam režīmam raksturīgs sociālais plurālisms – sociālās varas dalīšana.
Demokrātiskais režīms daudzās valstīs atšķiras. Var izšķir šādus demokrātisko režīmu veidus:
Liberālā demokrātija. Tajā ir savienoti liberālisma un demokrātijas pamatvērtības. Liberālisms īpaši akcentē indivīda iniciatīvu un atbildību, ir pret egalitārajām tieksmēm (uz nolīdzināšanu vērstajām) un valsts absolutizāciju.
Elitārā demokrātija akcentē, ka politika ir profesionāla darbības sfēra un ir jāvalda augsti komitentiem ekspertiem. Demokrātija tiek reducēta uz līderu atlases metodi, kurus izvēlas vēlētāji.…
1. Ievads politikā, 1998., Rīga, 33.-36., 40.-50., 116.-131.lpp. 2. Ostrovska I. Valsts un pilsoniskā sabiedrība: savstarpējo attiecību attīstība 3. pārejas periodā. No: Sabiedrības pārmaiņas Latvijā, 1998., 71.-88.lpp. 4. Broks J., Ozoliņš U. Demokrātijas stabilitāte Latvijā: Priekšnoteikumi un izredzes. No: sabiedrības pārmaiņas Latvijā, 1998., Rīga, 142.-173. 5. Dahl R. Development and Democratic Culture. In: Diamond L, PlattnerM.F., Yun-han Chu, Hung-Mao Tien. Consolidating the Third wawe democracies, 1997., p.34.-39. 6. Held.D. Democracy today, Oxford, 1987,. 267.-299. 7. Bergs.V. Liberālās demokrātijas problēmas. No: Eiropas dialogi, Rīga, 2001., 52.-53.lpp 8. Puriņš G. Šulcs U. Liberālā demokrātija un nākotne. No: Eiropas dialogi, Rīga, 2001., 54.- 55.lpp 9. Norgaard O. The Baltic States after Independence, 1996., 105.-111.lpp.
