-
Virsraksta loma teksta struktūrā plašsaziņas līdzekļos
„Beidzot! Ideāli vingrojumi mājās”22 (Shape)
„Jeļenai nenormāls kauns, ka 16. martā spļāvusi uz kundzi”23 (kasjauns.lv)
„Pasaules jauniešu spēles - šausmīgi skaisti un briesmīgi jauki”24 (diena.lv)
„Traki vīni trakiem ļaudīm”25 (diena.lv)
Pārmērīgs šo un līdzīgu vārdu izmantojums vērtējuma funkcijā noplicina valodu un padara to vienveidīgu, tādējādi pazeminot valodas kvalitāti. Šāds izteiksmes veids galvenokārt tiek lietots neformālās sarunās, tāpēc nevajadzētu to izmantot arī plašsaziņas līdzekļu vidē, jo tādā veidā žurnālisti liek domāt lasītājam, ka tā runāt drīkst un ir pareizi. Latviešu valodā pastāv milzīgs daudzums citu, daudzpiemērotāku īpašības apzīmējumu, kas ne vien bagātina mūsu izteiksmi, bet padara to daudzveidīgāku, niansētāku, precīzāku. 26
Secinājumi
Savā darbā gan nepievērsos visām problēmām, kuras sastopamas plašsaziņas līdzekļu tekstu virsrakstos, bet tikai tām, kuras man pašai likās visinteresantākās un saistošākās. Jāatzīst, ka pētot virsrakstus man šīs nepilnības likās arī viss uzkrītošākās.
Varu secināt, ka žurnālisti regulāri aizmirst, ka tiem jāizvēlas tekstu virsraksti, kas atspoguļoto raksta pamatinformāciju. Tā vietā viņi izvēlas virsrakstus, kuri piesaista lielāku skaitu lasītāju uzmanības. Bet šādā gadījumā zūd virsraksta nozīme, tas tikai kļūst par kārtējo ieroci, ko žurnālisti izmanto pret patērētājsabiedrību.
Tāpat bieža parādība ir virsrakstu gramatiskās nepilnības. Žurnālisti cenšas izklausīties pēc iespējas modernāki un pārspīlēti cenšas katrā savā rakstā radīt kādu jauninājumu latviešu valodā.…
1. Virsraksta loma teksta struktūrā Valoda nepārtraukti mainās. Visstraujākās pārmaiņas vērojamas leksikā jeb vārdu krājumā. Lēnāk mainās valodas gramatiskā struktūra, tomēr arī tajā notiek pārmaiņas gan gramatisko formu lietojumā, gan sintaktisko konstrukciju izveidē. Ne visas šīs tendences ir vēlamas. Daļa jauninājumu valodu bagātina, dažādo izteiksmes iespējas, turpretim citi to noplicina, vienādo izteiksmi, apgrūtina uztveri vai pat rada pārpratumus. 2. Virsraksta neatbilstība teksta struktūrai Pētot plašsaziņas līdzekļu tekstu virsrakstus, vairāk pievērsos tieši laikrakstiem un interneta videi, pamanīju, ka ļoti bieži teksta autori izvēlas neatbilstošus virsrakstus. Virsraksta neatbilstība teksta struktūrai, manuprāt, ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām. Žurnālisti izvēlas virsrakstus, nostādot kā prioritāti to, lai virsraksts piesaistītu pēc iespējas vairāk lasītāju uzmanības un lai izklausītos pēc iespējas skandalozāk. Visbiežāk šāda situācija vērojama tieši interneta vidē un dzeltenās preses laikrakstos. 3. Aizguvumu izmantojums virsrakstos Pastiprinoties ārējiem konfliktiem arvien lielāku ietekmi uz latviešu valodu gūst mums nozīmīgākās sarunvalodas – angļu un krievu valoda. Aizguvumu klāstā vairākās jomās, piemēram, dažādās zinātnes un tehnoloģijas nozarēs, vērojama nosliece par labu angļu valodai. Taču publiskajā telpā jūtama pārsteidzoši liela krievu valodas ietekme.
