ID520229

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	SATURS	2
	IEVADS	3
	AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS	6
1.1.	LATVIJAS UN ES ATTIECĪBU TENDENČU IZMAIŅAS 1993.GADĀ	11
1.2.	TIESĪBU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ LAIKA POSMĀ NO 1993. LĪDZ 1997. GADAM	13
1.3.	LATVIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ATTIECĪBU PAMATTENDENCES NO 1993. GADA LĪDZ 1997. GADAM	17
1.4.	LATVIJAS UN ES EKONOMISKO ATTIECĪBU ANALĪZE NO 1993. LĪDZ 1997. GADAM	28
2.	LATVIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ATTIECĪBU PAMATPROBLĒMAS UN ATTĪSTĪBAS TENDENCES NO 1997. LĪDZ 2002. GADAM	38
2.1.	TIESĪBU ATTĪSTĪBA LATVIJĀ SADARBĪBĀ AR ES TIESĪBU JAUNRADES JOMĀ NO 1998. LĪDZ 2002. GADAM	38
2.2.	LATVIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ATTIECĪBU PAMATTENDENCES NO 1998. LĪDZ 2002. GADAM	45
2.2.	LATVIJAS UN ES EKONOMISKO ATTIECĪBU ANALĪZE NO 1998. GADA LĪDZ 2002. GADAM	55
	NOBEIGUMS	61
	IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS	63

Darba fragmentsAizvērt

LATVIJAS UN EIROPAS SAVIENĪBAS ATTIECĪBU TENDENČU IZMAIŅAS 1993. GADĀ

1993. gads uzskatāms par jauna attīstības posma sākumu Latvijas – ES attiecībās. Līdz 1993. gadam Latvija ir parakstījusi līgumu ar Eiropas Ekonomisko kopienu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību 1992. gada 1. janvārī Latvija tiek iekļauta PHARE programmā .
1993. gada beigās stājas spēkā Māstrihtas līgums. Līgums tika parakstīts jau 1991. gadā, bet stājās spēkā 1993.gadā, jo Dānijā pirmais referendums nobalsoja pret līgumu. Vācijā līguma ratifikācija tika pārsūdzēta konstitucionālajā tiesā, bet Lielbritānija to ratificēja tikai 1993. gada novembrī, jo tai bija iebildumi pret sociālās politikas unifikāciju. Stājoties spēkā līgumam (trīs pamatlīgumi un Eiropas Kopīgā akta papildinājumu kopojums), tika deklarēti galvenie nosacījumi ES tālākā attīstībā :
1) Ekonomiskās un monetārās savienības izveide līdz 1999. gadam;
2) Eiropas pilsonības institūta izveidošana;
3) Kohēzijas fonda izveidošana, lai palīdzētu trūcīgajām ES valstīm;
4) Sociālās politikas unifikācija;
5) Eiropas parlamenta varas palielināšana;
6) Papildināmības principa ieviešana kopienas organizācijā. Tas nozīmē, ka ES nodarbojas tikai ar tiem jautājumiem, ko nevar atrisināt dalībvalstis;
8) Kopēja ārējā un drošības politika.
Kopumā Māstrihtas līguma darbība pārveido ES no ekonomiska veidojuma par komplicētu struktūru, kas darbojas kopējas ārējās un drošības politikas jomā. Jaunas sfēras drošības jomā ir :
1) EDSA (Eiropas Drošības un Sadarbības apvienības ) darbības paplašināšana, akcentējot cilvēktiesību ievērošanas nepieciešamību;
2) Kodolieroču neizplatīšanas problēmu risināšana;
3) Ieroču eksporta kontrole.
ES deklarē, ka ir iespējams savienībā iestāties arī jaunām dalībvalstīm, tāpēc tiek noteikti stingri kritēriji dalībvalstu atlasei.

…

Autora komentārsAtvērt

Latvijas un Eiropas Savienības attiecības laika posmā no 1993.-2002.gadam