-
Cilvēks ir emocionāls vai racionāls?
Emocijas – cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību. Emocijas izpaužas kā patika, prieks, laime, bailes, pārsteigums. Skaidrojot šo jēdzienu no psihofizioloģijas viedokļa, tās ir kā daudzveidīgi, iedzimti CNS un psihes pašregulācijas mehānismi, kas vienkāršotā veidā atspoguļo indivīda attieksmi pret nozīmīgām problēmām. Emocijas diktē noteiktas galvas smadzeņu, veģetatīvās nervu sistēmas, skeleta muskulatūras, iekšējās sekrēcijas, asinsrites u.c. orgānu funkcionālais stāvoklis un tā pārmaiņas. Šīs pārmaiņas tad arī dod organismam īpašu funkcionālu ievirzi, kas izpaužas specifiskās reakcijās, ko sauc par emocijām. Emocijas arī tiek iedalītas mobilizējošās (bailes, dusmas, neapmierinātība – it kā negatīvajās) un stabilizējošās (apmierinājums, bauda, gandarījums – it kā pozitīvajās) emocijās.
Cilvēks, bez šaubām, ir emocionāla būtne. Tam piemīt empātijas spējas, jūtas un emocijas. Cilvēks spēj izteikt šīs sajūtas vārdos. Caur sajūtām cilvēks uztver apkārtējo pasauli. Tieši pateicoties šīm spējām top daudzi mākslas darbi, zinātniskie izgudrojumi un citas lietas, kuras cilvēkiem palīdz savu ikdienu aizvadīt labāk, skaistāk un pilnvērtīgāk.…
Filozofu prātus jau sen ir nomocījis jautājums – kas ir cilvēks, bet vienprātība tajā nekad nav sasniegta. Filozofu prātus nodarbinājušas pretišķības, kuras apvienojušās cilvēkā: miesiskais un dvēseliskais, jutekliski tveramais un loģiski izskaidrojamais, spēja radīt un iznīcināt reizē. Dažādos civilizācijas attīstības un dzīves posmos sabiedrisko un katra filozofa individuālo domu un izpratni par to, kas ir cilvēks, kādam tam ir jābūt un kā jādzīvo stipri ietekmējušas kultūras normas, reliģijas, senču sniegtās gudrības un stereotipi, kuri valdījuši tā laika sabiedrībā. Šis ir viens no jēdzieniem, par kuru filozofi ir sprieduši vairākus gadu simtus, un turpinās vēl spriest un diskutēt.
