2000. - 2010. g.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais mērķis ir cenu stabilitāte - kopējai gada inflācijai eiro zonā vidējā termiņā jābūt līdz 2%. Pievienojoties eiro zonai, arī Latvijā jātiek īstenotai ECB politikai, kuras pamatmērķis ir zema un stabila inflācija.
Pievienošanās Ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) nenozīmē, ka līdz ar to cenas Latvijā būs tādas pašas kā citviet eiro zonā. Turklāt arī eiro zonā cenu līmenis dažādām precēm un pakalpojumiem valstu starpā nav vienāds. Šīs atšķirības galvenokārt nosaka iedzīvotāju ienākumu līmenis, ražošanas izmaksu lielums, nodokļu atšķirības, ekonomikas lielums un citi faktori.
Līdz ar pievienošanos ES un EMS Latvijā netika gaidīts nozīmīgs cenu pieaugums. Saskaņā ar Eurostat aprēķiniem vidējais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā veido aptuveni pusi no ES vidējā līmeņa. Dažādām precēm un pakalpojumiem cenu starpība ar cenām ES ir atšķirīga.
Latvijas cenu līmenis starptautiski tirgojamām precēm ir tuvs vidējam cenu līmenim ES, tādēļ tam nav iemesla cenām strauji pieaugt.
Izmaiņas tirdzniecības režīmā varēja radīt gan cenas paaugstinošu, gan cenas pazeminošu efektu, jo muitas tarifi ar trešajām valstīm (kas nav ES dalībvalstis) gan samazinās, gan pieaug. [1.
Pēdējo četru gadu laikā inflācija Latvijā ir aizvien augusi un šī gada jūlijā gada inflācija sasniedza savu augstāko punktu pēdējos 10 gados - 9,5%. Lietuvā un Igaunijā - inflācija bija zemāka: Igaunijā - 4,0%, bet Lietuvā - 2,6% (Latvijā pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa - 6,0% ).…
Viena no pasaules valstu lielākajām ekonomikas problēmām ir inflācija. Inflācija ir vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktajā laikā periodā. Ikdienā esam ievērojuši , ka preču un pakalpojumu cenas ir mainīgas. Viena veida precēm tā pieaug , bet citām samazinās. Cenu kāpuma un dzīves sadārdzināšanās maratons Latvijā turpinās. Šī gada janvārī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, patēriņa cenas pieaugušas par 15,8%. Kopš pērnā decembra dārgāki kļuvuši faktiski visi pirmās nepieciešamības pārtikas produkti – piens, siers, maize, zivis, dzērieni. Dārgāka kļuvusi arī degviela, braukšanas maksa sabiedriskajā transportā, kā arī ambulatorie medicīnas pakalpojumi. Valdībai steidzami jādomā un jārīkojas , lai apstādinātu inflāciju Latvijā , kamēr nav iestājusies pilnīga krīze. Jo iedzīvotājiem algas nepalielinās tik strauji (vai vispār nepalielina algas daudzās darba vietās) , cik strauji kāpj inflācija.
