-
17.gadsimta parādes portrets Kurzemē
IEVADS
Kā viens no svarīgiem notikumiem, kas iezīmēja pāreju no viduslaikiem uz agrajiem jaunajiem laikiem Latvijas teritorijā bija arī Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošana.
Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas - Lietuvas vasaļvalsts. Hercogistes teritorija aptvēra Latvijas teritoriju uz Rietumiem no Daugavas – Kurzemes, Zemgales un Sēlijas (Augšzemes) novadus.
KURZEMES UN ZEMGALES HERCOGISTE
Hercogisti izveidoja 1561. gadā pēc Livonijas ordeņa sakāves Livonijas karā, kad ordeņa vadība meklēja aizsardzību pie Polijas un Lietuvas karaļa.
Iesākumā tā bija pakļauta Lietuvas dižkunigaitim, bet vēlāk tieši Polijas - Lietuvas karalim. Par pirmo Kurzemes hercogu kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kurš bija Polijas karaļa vasalis. Sākotnēji hercogam patstāvīgas rezidences nebija, galms pārvietojās pa hercoga muižām. Vēlāk par galvaspilsētām kļuva Kuldīga un Jelgava, tās bija lielākās hercogistes pilsētas. Par vienīgo rezidenci kļuva Jelgava.Galvenās hercogu rezidences atradās Jelgavā un Kuldīgā, taču līdz mūsdienām nav saglabājušās.
…
HERCOGU KETLERU DZIMTAS ČETRI PĀRSTĀVJI (FRĪDRIHS, FRĪDRIHS KAZIMIRS, JĒKABS UN ANNA, DZIM. KETLERE) UN FRĪDRIHS VILHELMS FON TAUB) LNVM IZSTĀDĒ . KURZEMES UN ZEMGALES HERCOGISTE UN LIETUVAS DIŽKUNGAITIJA. Kurzemes un Zemgales pastāvēšana un vēsturiskie dati, parādes portrets Kurzemē 17.gs un Hercogu dzimtu portreti. Apskatītās personas- Gothards Ketlers (1517–1587), Jaunākais dēls Vilhelms(1574–1640), Hercogs Frīdrihs Ketlers (1569–1642), Hercogs Jēkabs Ketlers (1610-1681), Hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650-1698), Mēklenburgas princese Anna (1533–1602), Kurzemes hercogs Gothards un Hercogiene Anna, Hercogiene Anna Ketlere (1533–1602), Viņas meita Anna dzim. Ketlere (1571–1617) ,Frīdrihs Vilhelms fon Taube (1620-1690). Raksturota personību darbība, vēsturiskā izcelsme, darba gaita, personīgā dzīve un mākslas terminos personību portreti un to veikts ro raksturojums.
