Vārds „inovācija” burtiskā tulkojumā nozīmē „jauninājums”. Bet no praktiskā viedokļa, ekonomikā būtu nepareizi lietot šo vārdu, jo inovācija ir process, un jauninājums ir inovācijas rezultāts. Oksfordas vārdnīcā tiek norādīts, ka vārda innovation sākotnēja izcelsme ir no vārda revolution – revolūcija, tātad apzīmē procesu, kurā tiek radīts kas jauns vai vecais nomainīts ar jauno.
Inovācija ir jēdziens, kas ietver visas tās darbības, kas jāveic, lai tiktu radīta, ražota un tirgū realizēta jauna prece vai pakalpojums. Inovācija ietver visus sabiedrībā netiekošos procesus – sākot ar izglītību, ražošanas organizāciju, tirgus izpēti un beidzot, ar produkcijas realizāciju tirgū. Ar šo procesu saistītas arī visas darbības, kas attiecās uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un inovācijas atbalsta struktūru izveidošanu.
Plašā izpratnē inovācija ir jauns vai uzlabots veids, kā kaut ko darīt. Vārda „inovācija” pamatnozīme ir „kaut kā jauna ieviešana”, „kaut kā vispārzināma mainīšana, ieviešot jaunus elementus vai formas”.
Pilnīgi precīzi vārda „inovācija” jēgu un būtību raksturo šāds skaidrojums: „Pētniecība (zinātne) ir process, kurā nauda tiek pārvērsta zināšanās, bet inovācija ir process, kurā zināšanas tiek pārvērstas naudā”.…
Mūsdienas spēja radīt jaunas idejas un tās komerciāli izmantot ir ekonomiskās izaugsmes galvenais virzītājspēks. Šis process ir nozīmīgs visiem uzņēmējdarbības virzieniem un nozarēm (rūpniecībai, pakalpojumiem, tūrismam, lauksaimniecībai), visu veidu uzņēmumiem (mikro, maziem, vidējiem, lieliem un transnacionāliem), kā arī visiem sociālajiem slāņiem un reģioniem. Ekonomiskās attīstības dinamiku vairs nenosaka tikai tradicionālie resursi – dabas bagātības, darbaspēks, kapitāls un klasiskās rūpniecības un lauksaimniecības nozares, bet arvien lielāka mērā uz augstām tehnoloģijās balstītās nozares. Viens no iemesliem, kādēļ tieši tagad inovācija tiek uzskatīta par īpašu jaunās ekonomikas pazīmi un sastāvdaļu, ir tas, ka ekonomikā inovācijas no vispārēja attīstības faktora ir kļuvusi par vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem – gan atsevišķu firmu, gan arī valstu līmenī. Inovācijas process vairs nav kas līdzīgs pasīvai atklājumu un izgudrojumu difūzijai tautsaimniecībā, bet gan nepārtraukts, apzināti plānots un organizēts process nolūkā palielināt darba produktivitāti un darba procesā izmantojamo resursu atdevi, samazināt ražošanas vai pakalpojumu izmaksas. Līdz ar to produkcijas vērtībā būtiski pieaug daļa, kas saistīta ar pētījumiem, eksperimentiem, informātiku, mārketingu un citiem nemateriālajiem elementiem.
