Raksturot ekonomisko procesu ietekmi uz cilvēktiesībām izmantojot I. Reines intervijā gūtās atziņas.
Nesenā ekonomiskā krīze, kas ir spilgts piemērs kādam ekonomiskajam procesam, pierādīja, ka tā spēj ietekmēt daudzas ( ja ne visas) ar tiesību sistēmu saistītās jomas. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidare norāda, ka krīzes apstākļos samazinās mazo valstu naudas līdzekļi, no kā cieš sociālo un ekonomisko tiesību īstenošana, valstīs rodoties grūtības nodrošināt cilvēktiesības un daudzi cilvēki nonāk nabadzībā.
Savukārt, iepazīstoties ar Ingas Reines paustajiem viedokļiem intervijā, secinu, ka ekonomisko procesu ietekme uz cilvēktiesībām nemaz nav tik liela, cik sākotnēji varētu šķist. Kā atzīst Inga, cilvēktiesības vairāk ietekmē cilvēku domāšana un briedums, izglītības un kultūras līmenis. Protams, tāds ekonomiskais process, kā nesenā ekonomiskā krīze ietekmē atsevišķu cilvēktiesību aspektu aktualitāti, izmainās prioritārā secība, kā skatās uz cilvēktiesībām, arī to īstenošana sociālo un ekonomisko grūtību dēļ tiek apgrūtināta, tomēr cilvēktiesību saturs un noteiktais standarts no tā nemainās.
Līdz ar to secinu, ka Cilvēktiesībām vajadzētu būt nemainīgām savā saturā, formā un pielāgošanā, par spīti jebkādiem ekonomiskajām izmaiņām valstī. Valstij būtu jānodrošina šo tiesību nemainīga īstenošana jebkādos sociālos vai ekonomiskos apstākļos.
…
Ikviens Latvijas iedzīvotājs zina, ka mūsu valsts Konstitūcija jeb valsts pamatlikums, ir Satversme. Nacionālajā mērogā mūsu Satversmei ir vislielākais spēks, tā ir gan izpildvara, gan likumdevēju un arī tiesu vara. Satversmē jeb konstitūcijā ir aprakstītas normas, kurās formulētas prasības cilvēku uzvedībai, taču ne pati uzvedība. Līdz ar to, Satversmes pamata nepieciešamība ir būt par vienotu un saskaņotu normu sistēmu, ar savu loģiku un iekšējo hierarhiju, taču šo normu izpratni un loģikas apgūšana vairs nav atkarīga no pašas Satversmes. Ir svarīgi, lai valsts pamata likumi būtu noteikti un skaidri, kas ir nepārprotama un nepieciešama prasība Satversmei.
