Glezniecībā, tā pat kā citos tēlotājmākslas veidos, vēsturiski ir izveidojušies dažādi žanri, kuri katrs atbilst savai noteiktai tēmai. Viens no šiem žanriem ir sadzīves žanrs, kurā gleznotājs attēlo sadzīviskās dzīves un ikdienas ainas. Žanru daudzveidībā vēsturiski tika ievērota arī hierarhija pēc kuras sarindoti žanri pēc svarīguma pakāpes. Akadēmiskās mākslas hierarhija ir šāda - vēstures glezniecība, portrets, sadzīves glezniecība, ainava un klusā daba.1
Renesanses laikmets lielā mērā bija saistīts ar antīkās ideoloģijas kodeksa ievērošanu, tādēļ tika uzskatīts, ka augstākais mākslinieciskās izpausmes veids ir cilvēka formai veltīts figurālais attēlojums un reliģiskais konteksts. Liela ietekme sadzīves žanra attīstībai bija Ziemeļeiropas valstu atteikšanās no katoļu baznīcas mācības 16. gadsimta sākumā. Tomēr kas tieši izraisīja kultūras un mākslas kanona mainīšanos, un kas bija iemesls sadzīves žanra glezniecības straujajai attīstībai?…
