-
Garlība Helviga Merķeļa darbs "Latvieši"
G. Merķelis netieši atzīst, ka muižniekiem ir tiesības iedzīvoties no zemnieku darba, jo, runājot par samērīgām klaušām, G. Merķelis nenosoda pašu klaušu pastāvēšanas faktu, viņš tikai ir sašutis par to nesamērīgo lielumu. G. Merķelis atzīst arī miesassodus, ja vien tie tiekot uzlikti likumīgā kārtībā un samērīgā daudzumā. Viens no ierosinājumiem attiecas uz zemnieku piedalīšanos tiesu procesos, taču pats G. Merķelis “Latviešos” raksta par jau esošo zemnieku piesēdētāju neefektivitāti tiesās. Viņa piedāvātā pārvaldes sistēma būtībā ir tā pati esošā, tikai lielāka nozīme tiek piešķirta dažādu likumu ievērošanai. Taču likumi ļauj “saprātīgi” apspiest zemniekus. G. Merķelim ir naiva pārliecība un ticība cara labajai gribai, viņš pārstāv to inteliģences slāni, kas piekrīt idejai par “labu” monarhu.
Piedāvājot savu rīcības programmu, G. Merķelis vēlreiz uzsver, ka “… latviešu galvenie ļaunumi ir tumsība, nabadzība, dzimtbūšana ar visām tās bēdīgajām sekām”. G. Merķelis cenšas pārliecināt Baltijas muižniecību par iespējām, ko sniegtu dzimtbūšanas atcelšana, būtībā tā ir šī saprātīgā egoisma propagandēšana.
G. Merķelis neprata latviešu vai igauņu valodu, “Latvieši” uzrakstīti vāciski, latviski tie iznāk tikai 1905. gadā, taču darbam ir sava vieta ne vien Latvijas, bet arī latviešu literatūras vēsturē. Lasot darbu, pārņem pretrunīgas izjūtas. Pozitīvi, ka G. Merķelis spēja nostāties opozīcijā savas tautas vairākumam, lai aizstāvētu svešu tautu tiesības uz dzīvi, uz brīvību, tomēr īsti izprast latviešu dziļāko būtību, latviešu dvēseli viņš nav spējis. …
“Latvieši” (grāmata sarakstīta 1796. gadā, bet tās pirmizdevumā tiek minēts 1797. gads – gan kā sava veida nākotnes izaicinājums, gan arī kā zināma nodeva tā laika grāmatniecības tradīcijām) ir G. Merķeļa viens no nozīmīgākajiem darbiem. Darbam kopš tā izdošanas ir liela sabiedriski politiska nozīme un slodze, taču nevajadzētu pārvērtēt ne vien paša Merķeļa, bet arī šī viņa darba nozīmi un ietekmi uz Latvijas XVIII gadsimta beigu politiskajiem notikumiem, jo darbs nebūt nav unikāls ne formā, ne saturā, ja tiek skatīts Rietumeiropas literatūras kontekstā. Šajā laikā aktuāli kļūst darbi, kuros runā par pilsoniskas sabiedrības izveidošanu, kas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem sabiedrības attīstības mērķiem. G. Merķeļa darbs ir apgaismības laikmeta tipiska publikācija, kas reprezentē vienas konkrētas sabiedrības daļas domāšanu, problēmu izpratni, dzīves filosofiju un centienus pārveidot sabiedrību apgaismības ideju garā. G. Merķelis iestājas par vērtībām, kuras propagandē vēl daudzi citi Rietumeiropas literāti, publicisti un filosofi, tās ir – demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, tiesības uz brīvību un izglītību, kas iekļaujas apgaismības galvenajos konceptos.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
