Grūti iedomāties , ka cilvēks iesaistās kādā spēlē tāpēc, ka viņš izjutis apzinātu nepieciešamību izzināt īstenību vai spēles laikā izzināt kaut ko vairāk par sevi vai apkārtējo pasauli. Parasti cilvēks iesaistās spēlē tāpēc, ka spēle atbilst viņa interesēm, pirmām kārtām, tieši spēles interesēm. Spēles intereses ir tikpat reālas kā, mācību vai kādas citas intereses. Analizējot spēli un tās nozīmi audzināšanā, O.Svenne jau 1922. gadā norāda: “Tikai tad, kad rotaļa ir saistīta ar interesi un bērnu pašdarbību, varam gaidīt no viņas pozitīvu rezultātu”.…
