Pamēģināsim tikt skaidrībā, kā sensenais japāņu ēdiens susi evolucionēja par suši. Kā zināms pirmie eiropieši, kas nokļuva Japānā bija portugāļi.
XVII gadsimtā portugāļus izstūma holandieši. Tieši portugāļu jezuīti japāņu vārdus rakstīja ar latīņu burtiem. Visa perioda laikā viņi bija vienīgie ieceļotāji, kuriem bija atļauta tirdzniecība ar Japānu. Holandieši izstrādāja savu sistēmu, kā pierakstīt japāņu alfabētu, pamatojoties uz holandiešu noteikumiem ar kuriem „ja” rakstījās kā „ja”, „ha” kā „fa”, „u” kā ”oe” bet japāņu skaņa „si” kā „si”
XIX gadsimta vidū iepriekš visiem slēgtā Japāna kļuva atvērta. Uz to sāka plūst ārzemnieku masas un sāka atveidot Japāņu vārdus pēc saviem ieskatiem. Vācieši rakstīja „schi”, franči „chi”. Amerikāņu misionārs Džeims Kurtis Hepberns piedāvāja jaunu romanizācijas sistēmu. Tās pamatos bija sekojoša ideja : atveidojot līdzskaņus balstoties uz angļu fonotēku, bet atveidojot patskaņus balstīties uz vācu vai angļu fonotēku. Tas, kas sanāca, šodien pazīstams kā „hepberna standarts”. Tieši ar Hepberna vieglo roku zilbi „si” sāka rakstīt kā „shi”.…
