Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Vasaras miežu augsnes pamatapstrādes minimalizācijas iespējas | 5 |
1.1. | Tēmas līdzšinējais izpētes stāvoklis | 5 |
1.2. | Darba hipotēze | 9 |
1.3. | Izmēģinājuma shēma | 9 |
1.4. | Variantu sakārtošanas metode | 10 |
1.5. | Izmēģinājuma lauciņu, izolāciju, celiņu, atkārtojumu, pagriezienjoslu izvietojuma zīmējums, izmēri | 10 |
1.6. | Sēklas materiāla, agroķimikāliju, vajadzīgās tehnikas un darbaspēka plānojums | 12 |
1.7. | Novērojumi, to īstenošanas metodika | 13 |
2. | Izmēģinājumu rezultātu apstrāde un analīze | 14 |
2.1. | Kvantitatīvo paraugkopu statistisko pamatrādītāju aprēķins un vērtējums | 14 |
2.2. | Izmēģinājuma ražu datu apstrāde un analīze | 15 |
2.3. | Izmēģinājuma novērojumu datu apstrāde un analīze | 16 |
2.4. | Izmēģinājuma ražu un novērojumu rezultātu korelācijas un regresijas analīze | 17 |
Secinājumi | 19 |
Augsnes apstrāde ir ļoti svarīga zemkopības sistēmas sastāvdaļa. Kā rāda zinātnieku ilggadējie pētījumi, tradicionālā augsnes apstrāde ir darbietilpīga un dārga, tāpēc tiek meklētas tās minimalizācijas iespējas, samazinot aršanas dziļumu vai aršanu aizstājot ar kultivēšanu, lobīšanu, čizelēšanu.
Samazinot aršanas dziļumu, tiek ietaupīts: dīzeļdegviela, smēreļļas un dzīvā darba patēriņš. Labāk saglabājas augsnes struktūra un trūdvielas.
Kursa darba uzdevums ir noskaidrot iespējas, kā specializētā graudaugu - zālaugu augsekā aizstāt ikgadēju aršanu ar vienreizēju aršanu augsekas rotācijas periodā, pārējos veicot lobīšanu 10 – 12 cm dziļumā, kā arī noskaidrot šādas apstrādes ietekmi uz sējumu nezāļainību un kultūraugu ražu.
Kursa darba mērķis ir padziļināt un nostiprināt iegūtās zināšanas dotajā priekšmetā.
Augsnes apstrāde ir energoietilpīgs process, tāpēc visā pasaulē meklē ceļus, kā šo procesu minimalizēt.
Minimalizēt augsnes apstrādi nenozīmē atteikties no iepriekš minētajiem uzdevumiem vai arī darīt to pavirši. Tā kā zinātniskie pētījumi un prakse pierādījuši, ka minimāli pieļaujams strādāt tikai iekultivētas, irdenas, no nezālēm tīras augsnes, tad pašreiz tikai nedaudz saimniecību atsevišķos laukos var pāriet uz augsnes minimālu apstrādi [7].
Pēdējos gados, ekstrēmu meteoroloģisko apstākļu, kā arī nepiemērotu organizatorisko un agrotehnisko pasākumu, tai skaitā arī nepiemērotas augsnes apstrādes dēļ, ir pasliktinājušās augsnes agrotehniskās īpašības. Lielākajā daļā saimniecību augsne ir stipri sablīvējusies, tajā samazinājies humusa saturs, krietni palielinājusies tīrumu nezāļainība.
Augsnes apstrādei, kas ir svarīga zemkopības sistēmas sastāvdaļa, saskaņoti ar pārējiem lauku darbiem jāsamazina augšņu dabiskā sablīvēšanās, un jāveido kultūraugiem optimāla augsnes sakārta, kas nodrošina tos ar labvēlīgiem mitruma apstākļiem, kā arī ar gaisa un barošanās apstākļiem, kā arī jāiznīcina nezāles un citi kaitīgie organismi. Tai jāveic arī mēslojuma, kaļķošanas materiāla un augu atlieku savlaicīga un kvalitatīva iestrāde [2].…
Pētījumu metodika. Darbā praktiski attēlotas pētījumu metodes lauksaimniecībā.
