| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | SOCIĀLĀS NORMAS JĒDZIENS | 4 |
| 2. | SOCIĀLO NORMU PAZĪMES | 5 |
| 3. | NORMATĪVĀS REGULĀCIJAS MEHĀNISMA ELEMENTI | 6 |
| 4. | SOCIĀLĀS NORMAS SAISTĪBĀ AR CILVĒKA DABU | 8 |
| 5. | SOCIĀLO NORMU KLASIFIKĀCIJA | 9 |
| SECINĀJUMI | 16 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
Sociālā norma ir prasības forma, ko izvirza sabiedrība (vai sociālā kopība), lai reglamentētu personības uzvedību viņas attiecībās ar dažādām kopībām un atsevišķiem cilvēkiem kā arī šo kopību darbību un attiecības, tā ir cilvēku un viņu apvienību iespējamā un pienācīgā robežas rādītāja.
Sociālā norma ir relatīvi konkrēts un loģiski pilnīgs pamatatzinums, noteikums, paraugs, ar kura palīdzību tiek regulētas attiecības cilvēku (individuālo un konkrēto subjektu) starpā. Ja pievēršamies sociālo normu jēdziena veidošanai, uzskaitot to pazīmes, jāņem vērā, ka tās veidojas sabiedrības attīstības gaitā pakāpeniski. Šo normu vēsturiskā evolūcijā sociālo normu sistēma ataino sabiedrības sasniegto ekonomiskās, sociāli politiskās un garīgās attīstības pakāpi. Tajās atspoguļojas sabiedrības, valsts vēsturiskās un nacionālās īpatnības, valsts, varas raksturs, cilvēku dzīves kvalitāte.
Sociālo normu mērķis ir novērst nesakārtotas dzīves trūkumus. Ar to, ka sabiedrības normas pārskatāmā mērā ierobežo pieļaujamo cilvēka rīcību, tās padara citu izturēšanos aprēķināmu un līdz ar to stiprina drošību. Ar to, ka tās nosaka dalībnieku tiesības uz īpašumu un trūkstošo līdzekļu izmantošanu, panākot to ar atbilstošiem piespiedu līdzekļiem, šīs normas garantē konflikta atrisinājumu mierīgā ceļā. Savukārt ierobežojot cilvēku tiekšanos tikai pēc personīgā labuma, sociālās normas atvieglo sabiedrībai izdevīgu mērķu īstenošanu.
…
Vārds “norma” nozīmē vispārēju noteikumu, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā. Jebkuras tiesību sistēmas centrālo kodolu veido vesela virkne sociālo normu. Tās nerodas pašas no sevis, tās veido cilvēki. Sociālās normas ir cilvēku gribas un rīcības rezultāts. Sociālās normas nav pašmērķis, bet gan līdzeklis noteiktu mērķu sasniegšanai. Tāpēc tām ir noteikti uzdevumi jeb funkcijas. Sociālās normas ir ļoti efektīvs iedarbības līdzeklis uz cilvēka uzvedību, tāpēc tās tiek izmantotas normatīvās regulācijas gaitā. Sociālā norma parasti ietver sevī kaut kādu uzvedības reglamentējošu noteikumu. Visbiežāk šiem noteikumiem ir obligāts raksturs. Šie noteikumi vienādi attiecas un visiem cilvēkiem, kas pieder pie tās sabiedrības, kas ir radījusi šo normu. Šo normu obligāto raksturu cenšas garantēt sabiedrība. Sociālās normas ir dažādas, tāpēc arī ir dažādas garantijas. Tās ir atkarīgas ne tikai no normu rakstura, bet arī no sabiedrības attīstības pakāpes, individuālās attīstības pakāpes utt.
