-
Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā tiesiskie aspekti (1940. - 1941.)
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
Divi 1939. gada līgumi | ||
Padomju Savienības 1940. gada 16. jūnija ultimāts | ||
Latvijas valdība pieņem ultimātu un piekrīt intervencijas nolīgumam | ||
Latvijas inkorporācija PSRS sastāvā | ||
Kāda bija varas piedraudēšana |
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā. Informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos.2 Šajā laikā Sarkanā armija jau bija okupējusi Lietuvu un īstenoja adekvātu operāciju Igaunijā.
1. Padomju 1940. gada 16. jūnija notas kvalifikācija
Padomju Savienība savā notā apsūdz Latviju 1939. gada Palīdzības pakta pārkāpšanā. Atrodot, ‘’ka tādu stāvokli tālāk vairs nevar paciest’’, PSRS 1940. gada 16. jūnijā, svētdien, plkst. 14.00 (pēc Maskavas laika) notas veidā no Latvijas valdības pieprasījusi:
sastādīt valdību, kas būtu spējīga un gatava nodrošināt Palīdzības pakta ‘’izvešanu dzīvē’’;
brīvi ielaist padomju karaspēka papilddaļas Latvijas teritorijā, ‘’lai tās novietotu Latvijas svarīgākajos centros tādā skaitā, kas būtu pietiekošs, lai nodrošinātu... Palīdzības pakta realizēšanas iespēju...’’.3
Citas prasības Padomju Savienība nav izvirzījusi. Maskavas laikrakstā ‘’Izvestija’’ un Latvijas telegrāfa aģentūras izplatītajā paziņojumā nav iekļauta notas pēdējā rindkopa:
Padomju valdība gaidīs Latvijas valdības atbildi līdz 16. jūnijam, plkst. 11 naktī [pēc Maskavas laika]. Latvijas valdības atbildes nepiesūtīšana līdz šim termiņam tiks uzskatīta par atteikumu izpildīt Padomju Savienības augšminētās prasības.…
Baltijas valstu inkorporācija PSRS sastāvā noslēdzās 1940. gada augusta sākumā. Tā bija vardarbīga svešu valstu teritoriju piesavināšanās, modernajās starptautiskajās tiesībās aizliegta aneksija. Tā tika īstenota, pārkāpjot daudzus starptautiskus un divpusējus līgumus, nenoslēdzot uz brīvprātību balstītu Savienības līgumu, kā arī ignorējot starptautisko tiesību principus, ieskaitot tautu tiesības uz pašnoteikšanos. Padomju Savienība it kā noslēdza kontraktu pati ar sevi un, manuprāt, ar aneksijas aktu viennozīmīgi pārkāpa ne vien Baltijas valstu suverenitāti, bet arī Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesības. Valdību nomaiņa notika 1940. gada, kura bija nelikumīgā un prettiesiskā. Padomju Savienība pievērsa lielu uzmanību pasaules sabiedriskās domas maldināšanai. Tā centas panākt, lai Latvijas un pārējo Baltijas valstu aneksijas process izskatītos iespējami ‘’leģitīms’’ un to varētu iztēlot kā ‘’brīvprātīgu pievienošanos’’.
